30. janvārī mūsu novadniekam ārstam Kārlim Skalderam tika atzīmēta 100. dzimšanas diena.
30. janvārī mūsu novadniekam ārstam Kārlim Skalderam tika atzīmēta 100. dzimšanas diena.
Par šo jubileju bija sižets Latvijas Televīzijas raidījumā «Panorāma» un publikācija laikrakstā «Diena». Lai gan sirmais gaviļnieks jau 25 gadus dienas vadījis bez acu gaismas, tomēr viņš joprojām saglabājis dzīvesprieku.
Saņēmis vairākus apbalvojumus
Simtgadnieks dzimis tagadējā Lietuvas teritorijā, bet bērnības lielākā daļa pagājusi Bauskas pievārtē. Viņš ir piedalījies Brīvības cīņās, kur guvis ievainojumu, iestājies tikko dibinātajā Latvijas Universitātē Medicīnas fakultātē, strādājis par ārstu un zobārstu, bijis Aizsargu štāba sanitārās daļas priekšnieks, darbojies Latvijas Sarkanā krusta organizācijā, sarakstījis vairākas medicīnas grāmatas. Par aktīvu darbību K. Skalders saņēmis daudzus Latvijas un citu valstu apbalvojumus.
Padomju okupantiem viņš bijis nevēlams, kā jau katrs īstens Latvijas patriots, tālab 1941. gada 14. jūnijā ticis arestēts un izsūtīts. No katorgas Sibīrijā K. Skalders atgriezies tikai 1956. gadā un strādājis par zobārstu. Viņa nopelns ir arī Rīgas Rotari kluba atjaunošana 1992. gadā, kurā K. Skalders bija iestājies 1938. gadā.
Dzimtas saknes ir Mēmeles krastā
Piedāvājam simtgadnieka atmiņas, kas saistās ar mūsu novadu un šejieniešiem.
«Mans tēvs Krišjānis Skalders bija zemnieks, rūpnieks, arī Bauskas apkārtnē pazīstams sabiedrisks darbinieks. Viņam piederēja pusmuiža Lietuvā – «Degeši» – un tieši pretim Bauskai – Rigastu un Dreņģeru mājas, uz kuru zemes Mēmeles krastā bija kokzāģētava, sudmalas un kaļķu ceplis. Saviem vecākiem bijām septiņi bērni – visi puikas. (..)
Mēmeles krastā atradās kokzāģētava un dzirnavas ar mašīnista ķieģeļu māju un mazu sarga mājiņu. Iepretim zāģētavai tēvs 1911. gadā uzcēla slimnīcu ar divām saimniecības ēkām. Tā radās divi nosaukumi – «Kalna Rigasti» pie Rīgas ceļa un «Lejas Rigasti» pie Mēmeles upes. (..)
Kāzas rīko muižas lielmāte
Mana māte Aļa Natālija piedzima Juknišku pusmuižā, kad viņas tēvs tur vēl bija par rentnieku. Natālija sākumā dikti negribējusi iet pie Krišjāņa par sievu, tomēr uzvarējusi viņa neatlaidība. Toreiz Krišjānis bija Budbergas muižas pārvaldnieks.
Kāzas esot sarīkojusi pati Budbergas muižas lielmāte – baronese, dzimusi grāfiene. Viņa runās vienmēr uzsvērusi: «Es ar kaizer ir ar vien asin», jo bijusi galmā kā zīdītāja. Pēc kāzām Natālija palikusi pie vīra Budbergas muižā. To nav varējis paciest vecaistēvs, kurš jau bija iejuties muižnieku kārtā, un Krišjānim pateicis: «Man kauns, ka mans znots ir citiem par kalpu. Ej un saimnieko «Degešos».» (..)
Atmiņas par tēvu
Mans tēvs Krišjānis dzimis Rigastu mājās. Viņš vispirms labi izveidoja saimniecību «Degešos» un gadsimta sākumā apņēmās apsaimniekot arī «Rigastus», jo vecaistēvs bija saimniecību galīgi nolaidis. Tēvam radās doma tur ierīkot kokzāģētavu. Vēlāk viņš nopirka blakus esošās lauku mājas «Dreņģerus». Daļu zemes ar mērnieka palīdzību sadalīja 1 – 2 pūrvietu gabalos un nodeva rentē uz 99 gadiem. Pāris gados radās ciems. (..)
Pēc kara tēvam bija daudz rūpju saimniecības atjaunošanā. Zāģētava strādāja nepārtraukti, jo karš bija daudz nopostījis un kokmateriāli skaitījās liels deficīts. «Degešus» pārdeva kādai amerikāņu leišu ģimenei, kura atgriezās dzimtenē. Ļoti ātri tēvs ar nosvērtību un godīgumu iekaroja autoritāti, tika ievēlēts pagasta padomē, tad par ev. lut. draudzes priekšnieku un kasieri. 1920. gadā viņš piedalījās Bauskas krājaizdevu kases nodibināšanā, vēlāk tika ievēlēts par tās direktoru.»
Vecās mājas grūti pazīt
Pēc atgriešanās no Sibīrijas K. Skaldera skatījums uz sev tik mīļajām bērnības vietām arī fiksēts atmiņās: «Tomēr grūti bija noskatīties, ka viss, kas piederēja mūsu ģimenei, tagad bija sadalīts, aizlaists un nopostīts. «Lejas Rigastu» un «Dreņģeru» zeme bija sadalīta mazos gabalos un apbūvēta līdz nepazīšanai. Strauts, par kuru ir tik daudz bērnu dienu atmiņu, tagad pataisīts par grāvi. «Kalna Rigastu» kūts bija pārvērsta par veterināro poliklīniku. Blakus dzīvojamajai ēkai uzbūvēta divstāvu ēka ārstiem. Tikai ērberģis, kur dzīvoja vecais Gruzis, vēl bija tāds pats. «Lejas Rigastu» dzīvojamā māja stāv kā uz salas, jo visa Plosta kroga grunts nolīdzināta zemākā līmenī. Mūsu kokzāģētava tagad pārvērsta trīsstāvu dzīvojamā ēkā. Nav pat «Rigastu» un «Dreņģeru» māju nosaukuma. Palicis tikai piemineklis Plosta kroga kapos ar uzrakstu ««Rigastu-Dreņģeru» māju saimnieka Krišjāņa Skaldera ģimenes kapi».»
Šo skaistāko Plosta kroga kapu pieminekli pirms nedaudziem gadiem aplaupīja krāsaino metālu tīkojoši nelieši.
K. Skaldera īsa biogrāfija atrodama 1939. gadā izdotajā grāmatā «Es viņu pazīstu», bet visplašāk dažādiem notikumiem pārpilnais dzīvesstāsts atainots 1998. gadā iznākušajos memuāros «Laikmeta zīmē».
