Saziņas līdzekļos un visu veidu mārketinga kampaņās 2000. gada sagaidīšana tiek izcelta jo spoži un akcentēta kā gadsimtu un gadu tūkstošu mija. Ir, protams, prātīgie, kuri pasmīkņā pie sevis vai arī cenšas protestēt, ka 21. gadsimts nesākas 2000. gadā..
Saziņas līdzekļos un visu veidu mārketinga kampaņās 2000. gada sagaidīšana tiek izcelta jo spoži un akcentēta kā gadsimtu un gadu tūkstošu mija. Ir, protams, prātīgie, kuri pasmīkņā pie sevis vai arī cenšas protestēt, ka 21. gadsimts nesākas 2000. gadā…
Nesākas gan. 2000. gads ir tūkstošgades (millennium) pēdējais gads, bet trešais gadu tūkstotis sāksies tikai 2001. gada 1. janvārī. Acīmredzot vieta un laiks atgādināt, kā radās mūsu laikmeta skaitīšana.
Gregoriāņu kalendārs
45. gadā pirms Kristus dzimšanas (pirms mūsu ēras) Jūlija Cēzara ieviestajā Jūlija laika kalendārā tika aizsākta katra jauna gada skaitīšana no 1. janvāra. Pirms tam tā bija haotiska.
Mūsu laikmeta, Kristus ēras, skaitīšana sākas ar 1. gadu pēc Jēzus Kristus dzimšanas (nevis ar nulto). To 6. gadsimtā (mūsu ērā) ieviesa Gregoriāņu mūks Dionīsijs, izveidojot tā saukto Gregoriāņu kalendāru. Pēc tā pirmais gadsimts ilgst no 1. gada līdz 100. gadam, otrais – no 101. gada līdz 200. utt. (Tāpat kā skaitļos, piemēram, pirmais desmits ir no viens līdz desmit un nevis no viens līdz deviņi.) Tātad pēc šī kalendāra 20. gadsimts ir no 1901. gada līdz 2000. gadam (to ieskaitot). Un arī pirmā tūkstošgade sākusies 1. gadā un beigusies 1000. gadā, bet otrā tūkstošgade sākusies 1001. gadā.
Mēs lietojam šo kristiešu Gregoriāņu kalendāru, bet visā pasaulē tiek izmantots vēl apmēram 40 dažādu kalendāru: bizantiešu, ķīniešu, indiešu, islamiskais, jūdu utt. Un katrā laika grāmatā minēts atšķirīgs gadu mijas datums…
Tikai padomājiet – divas lielas balles!
Arī mūsu avīzē joprojām parādās virsraksti, kas liecina, ka viss, kas notiek 1999. gadā, ir pēdējais šajā gadsimtā un visā šajā tūkstošgadē. Tieši tāpat ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur tiek pārdots tūkstošgades šampanietis par 300 dolāriem pudele, tiek tirgotas «Millennium kapsulas», kurās var ielikt vēlējumus nākamajām paaudzēm…
Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka tas ir cilvēciski. Amerikāņu žurnāliste Merilīna Savante visiem, kurus neapmierina preses «uzpūstais» millennium fakts, atbild šādi:
«Jā, es arī kopā ar daudziem citiem jau 1995. gada decembrī rezervēju īpašu vietu 1999. gada 31. decembrim. Es pavadīšu vienreizēju laiku kopā ar saviem mīļajiem. Jūs tikmēr sēdēsit mājās pie televizora, jo jauna tūkstošgade vēl nesākas? Un jūs nožēlosit! Es iesaku kopā ar visu pasauli svinēt šī gada 31. decembri, pie sevis klusu smīnot apziņā, ka visiem citiem nav taisnība, bet man ir, jo es zinu – tūkstošgade sāksies tikai 2001. gadā. Bet pēc tam – 2000. gada decembrī – jau būs milzum daudz cilvēku, kuri būs atklājuši šo lielo kļūdu, un tad būs atkal daudz vairāk jaunās tūkstošgades svinību. Tikai padomājiet – divas lielas balles, divreiz vairāk piedzīvojumu un prieku!»
Nenervozēsim, ka emocionāli gribam pasteidzināt laiku, ka vēlamies vairāk īpašu svētku. Vienkārši priecāsimies, ka to īsto patiesību par laika skaitīšanu zinām, bet tā aplamā arī netraucē dzīvot, varbūt pat palīdz (vismaz biznesā noteikti)…
Izmantojot internetu un ASV ikdienā pieredzēto, sagatavojusi
