Par pensionāriem baušķenieki Inta un Andrejs Ozoli sevi uzskata 12 gadu. Pērn nosvinēta 45 gadu kopdzīves jubileja.
Par pensionāriem baušķenieki Inta un Andrejs Ozoli sevi uzskata 12 gadu. Pērn nosvinēta 45 gadu kopdzīves jubileja.
Agrāk bijuši dakteri, tagad laimīga Omīte un Opis (“o” izrunā kā divskani).
Peldēt un slēpot
Viņi vērtē, ka jāizmanto iespēja izbaudīt vecvecāku priekus un rūpes. To būs grūti piepildīt pašreizējo piecdesmitgadnieku paaudzei, kurai vēl gari gadi jāstrādā līdz pensijas laikam.
“Mums ir divas meitas – Daiga ieprecējās Rīgā, Aija – Ogrē. Viņām ir 11 gadu starpība, abas dzimušas 12. aprīlī. Turklāt Aijai tieši šajā datumā bija arī kāzas. Daigas meitai Ritai tagad ir 12, dēlam Robertam – deviņi gadi. Mazdēls bija divus gadus vecs, kad meitai vajadzēja atsākt strādāt. Apņēmāmies palīdzēt, un līdz pat skolas gadiem abi mazie izauga lielākoties pie mums, Bauskā,” stāsta Inta.
Kopā ar mazbērniem Inta un Andrejs mācījušies slidot, slēpot, peldēt. Tepat logu priekšā Korfa dārzā Rita un Roberts sākuši braukt ar velosipēdu. Tas Ozolu ģimenei ir labākais veids, kā nokļūt uz divus kilometrus attālo dārzu. Tagad brauc visi četri, bet sākumā sameistarotā ķengursomā Opītim uz muguras uztupināts mazdēls, Rita sēdējusi uz vecmāmiņas riteņa bagāžnieka. Katru dienu divas reizes turp un atpakaļ, kaimiņi vienmēr pamanījuši Ozolu brigādes ierašanos, atceras Inta.
Pamanīt vardīti
Andrejs puikam mācījis vīru darbus, nav baidījies dot rokās gan lāpstu, gan zāģi. Kamēr mazi, bērni vienmēr grib visā piedalīties, palīdzēt. Vecākiem bieži vien nepietiek laika, bet kopā ar vecvecākiem viss izdodas labāk, vērtē Andrejs.
“Kļūst silti ap sirdi, kad dzirdu mazmeitu sakām – cik skaista debess! Māka pamanīt pārmaiņas dabā nav iegūstama nevērīgā steigā. Tam vajadzīgs laiks, un mums tā netrūkst. Ir bijuši tādi pavasari, kad, dodoties uz dārzu, Rita un Roberts skrējuši mums pa priekšu un lasījuši vardītes no ceļa – lai mašīnas tās nesašķaida. Tiekam līdz savam dīķītim un palaižam brīvībā,” tā Inta.
Andrejdienā Opītis no meitas saņem dāvanu – “Bauskas Dzīves” un “Latvijas Avīzes” abonementu. Šiem izdevumiem Ozolu ģimene ir uzticīga.
Pateicoties Opītim, mazbērni ir čakli grāmatu lasītāji, atzīst Inta. Savulaik liela nozīme bijusi pasaku stāstīšanai, turklāt sižetus mazdēls piedāvājis pats, piemēram, “pastāsti par zirgu un peli vai zaķi un vilku”! Domā nu! Andrejs rāda, ka plauktos ir meitu Daigas un Aijas mazotnē izdotas bērnu grāmatas. Tās ir pamatīgos vākos, prāviem burtiem, ar skaistām ilustrācijām un, galvenais, saturs ir labdabīgs un saprotams.
Kad sveces lej
Andrejs mazbērniem tik daudz lasījis priekšā, ka agri radījis viņos vēlēšanos burtu maģiju izprast pašiem. Šī kāre nav pārgājusi arī tagad, kad apgūts dators, stāsta Andrejs. Nu viņš pēc mazmeitas saņem lasīšanai lielisko žurnālu “Vides Vēstis”.
Kad mazbērni paaugušies, kopā ar vecvecākiem sākuši iepazīt Rīgu. Izmantojot pensionāriem paredzētās atlaides, viņi ir pastāvīgi galvaspilsētas muzeju un izstāžu zāļu apmeklētāji. Vēstures un kuģniecības, Dabas, Mākslas, Aizrobežu mākslas, Dzelzceļa, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā ik pa laikam var atgriezties un vienmēr atrast ko jaunu. “Andrejs ļoti daudz zina par Vecrīgu. Esam to izstaigājuši krustu šķērsu visos gadalaikos,” teic Inta.
Ozolu ģimenei par tradīciju kļuvis Ziemsvētku brauciens uz Brīvdabas muzeju. “Tas notiek 25. vai 26. decembrī, kad tur maltuves maļ, audējas auž, naudiņa tiek kalta, sveces lietas. Katrā sētā ir, ko redzēt un dzirdēt. Deg ugunskuri, dzied un rotaļās vedina folkloristi. Tur pavadām visu dienu un neapnīk,” saka Andrejs.
No vecākiem Daigas ģimene mantojusi ceļošanas kāri. “Ja vien ārstu dežūras “neiekrita” nedēļas nogalē, brīvdienās vienmēr bijām prom no mājas – braucām ekskursijās pa Latviju, toreizējo savienību. Mums mājās nav nekādu luksusa lietu, toties redzējuši esam ļoti daudz. Meitas ģimene pēdējos gados braucienos līdzi ņem bērnus un savureiz palīdz kaut kur aizbraukt arī mums,” stāsta Inta.
Rita un Roberts jau paaugušies. Ozolu pāris tagad uz Rīgu steidzas vairs tikai kā “ātrā palīdzība”, kad vecākiem jābrauc tālākā komandējumā. Taču Inta un Andrejs spriež, ka viņiem vēl būs daudz jauku brīžu. Jaunākā meita Aija apprecējusies pirms diviem gadiem. Viņas ģimenē taču arī būs kāds mazulītis, ko paauklēt. Jaukākais esot būt noderīgiem, saka Ozolu ģimene.
