Prāgas un mīļotā literārā varoņa Šveika krodziņu apmeklējums šogad bijis viens no skaistākajiem sapņu piepildījumiem «Bauskas Dzīves» fotokorespondentam Ivaram Bogdanovam.
Prāgas un mīļotā literārā varoņa Šveika krodziņu apmeklējums šogad bijis viens no skaistākajiem sapņu piepildījumiem «Bauskas Dzīves» fotokorespondentam Ivaram Bogdanovam.
Tiesa gan, ieskrējiens Prāgā bija īss, tādēļ tikai par dažiem šīs pilsētas un Čehijas simboliem – Šveiku, alu un knedlikiem. Bet ko gadumijas svētkiem gan vairāk vajag par asprātībām, prieku un mielošanos?
«Pie kausa» netiekam
Čehija, tāpat kā mēs, ir no «sociālisma bloka», tā pati Austrumeiropa, kā Rietumvalstīs mūs dēvē. Bet paņemiet Eiropas karti, atklāsit arī sev pārsteigumu – Prāga ģeogrāfiski atrodas maķenīt tālāk uz rietumiem nekā Vīne! Tomēr ar ģeogrāfiju vien nepietiek…
Un tā Zemgales novada žurnālisti, atcerējušies, ka Šveiks vienā naktī Prāgā 38 krodziņus iespējis apmeklēt (bet nekur vairāk par trim kausiem alus gan nav dzēris), uzsāka strauju ekskursu pa brašā kareivja cīņu takām. Kolēģis Ivars, kurš Jaroslava Hašeka grāmatu zina no galvas, droši stāstīja, ka mums meklējama Bojišti iela un traktieris «Pie kausa». Jo tieši tur Šveiks norunājis tikšanos pulksten sešos vakarā pēc kara. «Pie kausa» mūs neielaida, šveicars vīzdegunīgi noprasīja, ko mums vajagot. Kausu alus, protams, varbūt visus trīs… Nē, nē, te esot smalks restorāns, te jāēdot. Šķiet, izskatījāmies tādi, kuri ēst nespēj. Te vietā piebilde, ka «īstajos» rietumos, kuriem ir kaut kas drusciņ vairāk par ģeogrāfisko stāvokli vien, publikācijas autore neko tādu vēl nebija piedzīvojusi. Ne pret vienu potenciālo klientu neviens kalpotājs nav rupjš ne Londonā, ne Vašingtonā vai Maiami… ja gribi, vienu kokteilīti malko kaut četras stundas.
Naudu šveicaram nedevām, «Pie kausa» negājām, jo Hašekam tas galu galā nebija nekāds smalks restorāns, tas bija traktieris, kur alu dzert un runas vērpt.
«Pie Šveika» iestrēgstam
Turpat līdzās «Kausam» ir īsts traktierītis «Pie Šveika». Acīmredzot atvērts tiem, kurus iepriekšējā neielaiž… Bet tur bija tiešām kā nākas – nopleķoti koka galdi, aprakstītas un apskrāpētas sienas, krāsniņa «čugunka», alus un vodka. Čehu alus ir lēts. Šķiet, valsts vadītāji joprojām atceras Šveika vārdus par to, ka valdība, kura paaugstinās alus cenas, tūdaļ tikšot patriekta.
Traktierī īpašu noskaņu rada muzikanti, kuri ģērbušies it kā Pirmā pasaules kara laika tērpos. Vienam pat zilums zem acs, tā arī nesapratām – īsts vai uzkrāsots. Spēlēja brašus maršus, šlāgerus un valšus, krievu tūristiem veltīja pat «Volga, Volga, maķ rodnaja..». Jautri. Aptvērām, ka vēl 36 krogus neredzēt…
Prāgā bijušajam īpašniekam atdots un atvērts vēl viens Šveika krodziņš, kas atrodas Vltavas upes otrā krastā, blakus vēsturiskajām kazarmām «Na Ujezde», kur kādreiz dienējis un dzēris (vai, kā daži precizē, – dzēris un dienējis) pats Hašeks. Stāsta, ka tur miestiņš un maltīte esot lētāki nekā Bojištes ielā. Pārbaudīt nepaspējām.
«Čehu plate» – lēti un sātīgi
Sātīgas vakariņas ieturējām restorāniņā netālu no vecā Rātsnama. Nacionālais ēdiens «Čehu plate» un kauss alus izmaksāja aptuveni četrus latus. «Platē» ir īpaši čehiskie knedliki (no vārītu kartupeļu masas pagatavotas bumbiņas, klimpas), cūkgaļas cepetis, štovēti kāposti un desiņas.
Čehu nacionālās virtuves īpatnības – tajā nav no jēra gaļas un no kotlešu masas gatavotu ēdienu. Pie otrajiem ēdieniem bieži pasniedz «tartara» mērci – smalki sagrieztus, ar majonēzi sajauktus marinētus gurķīšus. Visumā čehu kulinārija ļoti līdzīga vācu kulinārijai. Desertā čehi labprāt ēd putukrējumu. Saldējums ar putukrējumu daudzu zemju ēdienu kartēs apzīmēts kā «saldējums čehu gaumē».
Ja esi svešā zemē, izbaudi tās nacionālo virtuvi. Jo drīz vien varbūt nekā cita nacionāla Eiropas Savienībā nebūs… Tūlīt sāks ieviest vienoto valūtu eiro, savukārt itāliešu valodas tulks Djego Marani, kurš strādā Briselē, jau sācis veidot jaunu, vienotu Eiropas valodu europanto. Lai dzīvo angļu pudiņi, ungāru gulaši, čehu alus un knedliki, latviešu pelēkie zirņi un cūkas šņukurs!
To visiem Bauskā un Eiropā gadumijā novēl