Bauskas folkloras kopa «Trejupe» 8. aprīlī pilsētas Tautas namā svinēja darbības 15. jubileju.
Bauskas folkloras kopa “Trejupe” 8. aprīlī pilsētas Tautas namā svinēja darbības 15. jubileju. Sadziedāšanās svētki turpinājās līdz vēlam vakaram, jo ciemos bija ieradušies folkloristi no Codes, Vecsaules, Svitenes, Ceraukstes pagasta, Jelgavas, Rīgas, draugi no Lietuvas pilsētas Pasvales un tautas tradicionālās mākslas cienītāji, kas regulāri apmeklē “Trejupes” koncertus.
Sākums – ģimenes iniciatīva
“Mana mamma Janīna Ivanāne tagad vada skaistu un piepildītu pensionāres dzīvi. Viņa ir atplaukusi, pilna enerģijas. Pavērsiens notika, kopš mamma kļuva par folkloras kopas “Trejupe” dalībnieci,” atzīst Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles nodarbinātības organizētāja Valentīna Metniece. Savukārt viņas kolēģe Larisa Kona, viena no kopas pirmajām dalībniecēm, uzskata, ka “Trejupe” ir lieliska domubiedru apvienība, kurā valda brīva, radoša gaisotne, savstarpēja uzticēšanās un nekādu intrigu. Mežotnes pagasta padomes grāmatvedi kasieri Nijoli Koļesņiku folklorā vilina māksliniecisko izpausmju daudzveidība, jo veiksmīgi izdodas apvienot tautas deju kopās gūto pieredzi ar dziedāšanu un improvizāciju.
Pirms 15 gadiem impulsu “Trejupes” izveidei sniedza baušķenieku Lībiešu ģimene. Stāsta kopas dibinātāja un vadītāja Aldona Sormule: “Mediķe Rita Lībiete ieradās ar saviem bērniem, lai apgūtu folkloras tradīcijas. Pamazām šī ziņa izplatījās pilsētā, un drīz vien nelielo sastāvu papildināja jauni dalībnieki. Kopš “Trejupes” dibināšanas kopā darbojas baušķenieku Žeikaru ģimene, Daumants Ļūdēns, ceraukstietis Paulis Vīgants. Vairākus gadus folkloristu mēģinājumi notika pilsētas 2. vidusskolā, kur tolaik strādāju. Vēlāk ieguvām pilsētas Tautas nama amatierkopas oficiālu statusu, ar ko esam ļoti apmierināti, tāpēc ka nemitīgi izjūtam ieinteresētību un atbalstu. Pašlaik kopā ir 20 dalībnieku. Sastāvs mainās, jo bērni izaug, bet strādājošo darba slodze ir kļuvusi pārāk intensīva. Visiem nepietiek laika un spēka iemīļotajam vaļaspriekam. Taču interese par folkloru sabiedrībā ir noturīga. Tas vieš optimismu par “Trejupes” nākotni.”
Uz Pasvali pie mammas
Vislabākā reklāma ir amatierkopu dalībnieku atsauksmes, spriež nodarbinātības aģente Larisa Kona. Par folkloru viņu ieinteresējusi Aldonas Sormules kādreizējā audzēkne Ludmila Kurjanoviča. Pirmajā mēģinājumā Larisa ieradusies aiz ziņkāres, bet ātri vien sapratusi, ka “Trejupē” ir viņas īstā vieta. “Izpildīt folkloru var ikviens. Manuprāt, daudz grūtāka ir kora dziedāšana, jo tai ir vajadzīgas pamatprasmes, kā, piemēram, nošu lasīšana. Folklora attīsta improvizēšanas spēju, sniedz ārkārtīgi daudz zināšanu par tradicionālo kultūru. Koncerti, festivāli un svētki paver iespējas satikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Studiju dēļ man uz laiku nācās pārtraukt aktīvu darbību “Trejupē”, bet augstskolu drīz beigšu un atkal pievērsīšos folklorai,” teic Larisa.
Nijole Koļesņika ar folkloru aizraujas jau sešus gadus. Pirmo reizi par “Trejupi” viņa uzzinājusi no kopas koncertmeistares Ingas Bukšas, kura arī ir mežotniece. Nijole atceras: “Kad Bauskas folkloristi 2001. gadā kārtējo reizi brauca ciemos pie saviem Pasvales draugiem, mani uzaicināja doties līdzi. Uzreiz piekritu, jo Pasvales rajonā dzīvo mana mamma, esmu lietuviete. Man nebija nodoma pievērsties folklorai, vienkārši braucu satikt mammu, bet jau atceļā pieteicos kļūt par “Trejupes” dalībnieci. Jaunībā biju ļoti aizrāvusies ar tautas dejām. Ar mācībām toreizējā Laidzes sovhoztehnikumā man ir saistīts ļoti jauks dzīves posms. Biju tehnikuma jauniešu deju kopas “Žīga” dalībniece. Vienmēr, atgriežoties no koncertiem un svētkiem, visu nakti dziedājām tautasdziesmas. Brauciens kopā ar trejupiešiem uz Pasvali nebija nejaušība, bet sākums aizraujošai brīvā laika pavadīšanai.”
Logs uz pasauli
Pirms četriem gadiem Janīna Ivanāne pārcēlās no Ozolaines uz Bausku. Sākumā viņa centās apmeklēt Vecsaules un Skaistkalnes pagastu apvienotā sieviešu kora “Skalve” mēģinājumus, kura sastāvā bija dziedājusi vairākus gadus, bet vēlāk tas kļuva apgrūtinoši sabiedriskā transporta grafika dēļ. Tāpēc Janīna sāka meklēt piemērotu amatierkopu pilsētā. Reiz, staigājot pa Bauskas tautas namu, viņa izdzirdēja dziedāšanu un iegāja zālē, kur “Trejupei” notika mēģinājums. “Folkloras kopa manai mammai kļuva par logu uz plašo pasauli, par necerētu iespēju sevi apliecināt, apceļot Latviju un citas valstis. Vasarā trejupieši ir nolēmuši piedalīties folkloras festivālā Bulgārijā. Mammai tas ir ir liels stimuls. Mana ģimene cenšas apmeklēt sarīkojumus, kuros uzstājas “Trejupe”, bet visvairāk es priecājos par to, ka mammai ir interesanta un iespaidiem bagāta ikdiena,” aizkustinājumu pauž Valentīna Metniece.
Savukārt Larisa Kona uzsver, ka tādi cilvēki kā Janīna folklorā ir zelta vērti. Apgalvojumu viņa ilustrē ar piemēru: “Kad piedalījāmies Maizes svētkos Tērvetē, sievām vajadzēja siet kūlīšus. Mums neizdevās, bet cik izveicīgi Janīna to darīja! Mēs raudzījāmies uz viņu ar apbrīnu. Reizēm gadās, ka jaunāki cilvēki folklorā nesaprot ne atsevišķu vārdu, ne darbību nozīmi, jo arhaiskā lauku vidē nav dzīvojuši. Toties vecākie kolēģi to visu labi zina, prot izskaidrot jēdzienus un parādīt darbības. Tas jau ir paaudžu tradīciju pārmantošanas process, nevis parasta dziedāšana un improvizēšana.
