Kāda izziņa par dzīvesvietu ir jāpievieno, iesniedzot naturalizācijas pieteikumu?
Kāda izziņa par dzīvesvietu ir jāpievieno, iesniedzot naturalizācijas pieteikumu?
– Ingrīda Levko, Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas Bauskas filiāles vadītāja, atbild: “2004. gada 7. februārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”. Tajos norādīts, ka personai naturalizācijas iesniegumam nav jāpievieno izziņa par dzīvesvietu pēdējos piecos gados. Ja adrese ir mainījusies, tas jānorāda. Šāda izziņa nav jāpievieno arī iesniegumam par Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšanu vai bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.”
Kāpēc nesaņemu piemaksu pie pensijas, ja man ir bijis darba periods tēva lauku saimniecībā?
– Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas nodaļas apdrošināšanas pakalpojumu daļas vadītāja Areta Kovaļevska skaidro: “Pensijas par apdrošināšanas (darba) stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiek pārrēķinātas saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteiku mu 1.; 2. (ievērojot MK noteikumos Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” noteiktās normas) un 16. punktu. Šo noteikumu 34. punktā minēti nosacījumi, kas jāievēro, ieskaitot darba stāžā laiku, kas pavadīts, strādājot lauku saimniecībā.
Darbs lauku saimniecībā veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts ar arhīva izziņām, lauku saimniecības uzskaites grāmatām vai mājas grāmatām, tiesas spriedumu, kuros norādīta nodarbošanās, kas saistīta ar lauksaimniecību vai zvejniecību, bet ne ilgāk kā līdz kolhozu dibināšanas laikam. Izskatot minēto pensijas lietu, konstatējām, ka tajā atrodas dokumenti, kas neapliecina darba stāža uzskaitei nepieciešamās ziņas, bet uzrāda, ka jautātāja atradusies vecāku uzturā un ir bijusi skolniece. Šādi periodi nav ieskaitāmi darba stāžā. Lai pierādītu darba periodus lauku saimniecībā, iesakām vērsties tiesā.”
Cik maksā naudas zīmju izgatavošana?
– Atbild Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs: “Papīra un iespiešanas izdevumi banknotēm ir niecīgi salīdzinājumā ar to pirktspēju. Piemēram, jaunākā izlaiduma piecu latu banknotes izgatavošana maksāja gandrīz divus santīmus. Monētu izmaksas ir atšķirīgas, piemēram, viena santīma monētas kalšana pērn maksāja trešdaļu santīma, savukārt divu latu bimetāla monētas izgatavošana 1999. gadā – aptuveni četrus santīmus.
