Eiro, cik zināms, ir pielīdzināts Ls 0,7028. Kāpēc bankas darījumos un ņemot kredītu ir cits kurss? Mainot naudu uz latiem, esmu zaudētājs. Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc?
Eiro, cik zināms, ir pielīdzināts Ls 0,7028. Kāpēc bankas darījumos un ņemot kredītu ir cits kurss? Mainot naudu uz latiem, esmu zaudētājs. Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc?
– Atbild Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks: “Lata piesaistes kurss 0,702804 nav administratīvi noteikts, liekot visiem norēķinos lietot šo kursu. Tas tiek ierobežots ar tirgus metodēm, neļaujot kursam svārstīties vairāk nekā vienu procentu uz vienu vai otru pusi no piesaistes kursa.
Kā tas notiek? Kādas valūtas, piemēram, eiro, cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums, līdzīgi kā precēm. Ja pieprasījums lielāks, arī cena augstāka, un otrādi. Taču viena no valūtas tirgus dalībniecēm ir centrālā banka. Tā var pirkt un pārdot latus un eiro neierobežotā daudzumā. Latvijas Banka valūtas tirgū piedāvā vienu latu par 0,6958 eiro un vienu eiro par 0,7098 latiem. Tātad bankām nav izdevīgi pārdot eiro par 68 santīmiem, ja Latvijas Bankai var pārdot par 69,58 santīmiem. Tāpat nav izdevīgi iegādāties eiro tirgū par 72 santīmiem, ja no Latvijas Bankas var nopirkt par 70,98 santīmiem. Tāpēc lata un eiro kurss vienmēr turas robežās starp 69,58 un 70,98 santīmiem par eiro.
Darījumos ar privātpersonām – valūtas maiņā, kredītos un citādi – lata un eiro kurss būs tuvs valūtu tirgus kursam, bet bankas vēl pierēķina komisijas maksu par valūtas maiņu un valūtu pērk lētāk nekā pārdod. Tādējādi lata un eiro kurss komisijas maksu dēļ dažādās bankās var būt atšķirīgs.”
Vēlos noskaidrot, vai no apģērba var iztīrīt darvu. Kaut kāda eļļaina ķēpa bija ūdenī, kas no ūdensvada iekļuva veļas mašīnā. Uz vējjakas tagad ir daudz mazu darvas punktiņu, vai tos var iztīrīt un kā?
– Par vējjakas tīrīšanu var interesēties SIA “Bauskas pakalpojumi” ķīmiskajā tīrītavā (tel. 3924371) vai arī specializētajā tīrīšanas uzņēmumā “Irve” Rīgā. Tālrunis 7281251, elektroniskais pasts:, klientu apkalpošanas dienesta tālrunis 7244166.
Ir tāda Zemgales televīzija. Tukuma, Dobeles un Jelgavas rajonā to redz. Kāpēc Bauskas rajona iedzīvotājiem netiek dota iespēja to vērot?
– Zemgales televīzija raida no Dobeles. Uzņēmuma direktors Egons Dzelme stāsta, ka sabiedrība ir licencēta raidītāja jau 11 gadu. Kanāls darbojas augu diennakti, tiek sagatavoti arī oriģināli sižeti no Zemgales rajoniem. Par to, kāpēc Bauskas rajonā to nevar redzēt, viņš iesaka interesēties pie apraides nodrošinātājiem.
Kādi kabeļtelevīzijas programmu komplekti tiek piedāvāti iedzīvotājiem, nosaka SIA “Baltcom SIA” Rīgā. Tā informē uzņēmuma speciālists Bauskā Antons Kotāns. Turklāt Zemgales TV raidītais signāls ir ļoti vājš, tāpēc to nevar uztvert kabeļtelevīzijas kopējā tīklā. Jelgava un Tukums Dobelei ir tuvāk, tur šīs TV raidījumu var uztvert.
Ziņas no Zemgales var redzēt arī LTV pirmajā programmā. Tās sagatavo “TV Spektrs” no Mālpils, kas sadarbojas ar LTV ziņu dienestu. Tās var skatīt LTV pirmajā programmā tūlīt pēc ziņām plkst. 18. Tā informē Latvijas TV ziņu dienests.
Vai kāds var paskaidrot jauno kārtību poliklīnikā? Viena pacienta kartīte pie ģimenes ārsta, otra reģistratūrā. Kuru un kad izmantot? Jau pirms diviem mēnešiem man tajā kartītē bija ierakstīts, ka vajadzīga konsultācija Rīgā, bet ģimenes ārsts par to neko nezina. Kurš viņu informēs par speciālista atzinumu vai ārstēšanai izmantotiem medikamentiem?
– Atbild Uldis Eimuss, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Zemgales reģionālās nodaļas kontroles daļas ekspertīzes ārsts: “Šī kārtība nav jauna, tā strādājam jau vairākus gadus. Ambulatorā pacienta medicīniskā karte ir dokuments, kurā fiksēti visi ārsta izmeklējumu dati, noteiktā ārstēšana, medikamenti. Šī karte ir medicīnas iestādes vai ārsta prakses īpašums. Tāpēc to nedod pacientam uz rokas. Ja cilvēks iet uz konsultāciju un viņam ir ģimenes ārsta nosūtījums, tas paliek pie ārsta speciālista, kurš arī sagatavo atbildi ģimenes ārstam un visbiežāk to izsniedz pacientam pašam. Viņš to nogādā ārsta praksē. Ja speciālists uzskata, ka nepieciešamas papildu analīzes, to atbildes ģimenes ārsts saņem laboratorijā.
Ja konsultējošais speciālists uzskata, ka pacientam vajadzīgi detalizētāki izmeklējumi kādā ārstniecības iestādē Rīgā vai citviet, tad speciālistam pašam jāraksta nosūtījums, nevis jāsūta pacients atpakaļ pie ģimenes ārsta.
