Kā pareizi mazgāt rokas?
Vīrusu laikā jo īpaši jāievēro personīgā higiēna. Skaidrojam, kā pareizi mazgāt rokas.
Pirms mazgāšanas jāpārliecinās, vai pie mazgātnes ir visi nepieciešamie piederumi. Tad zem tekošas ūdens strūklas saslapina rokas un pārklāj tās ar ziepēm. Ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem. Ziepes rokās saputo un vismaz 15 sekundes enerģiski ieziepē visas virsmas (katra mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā iedarbības laika). Kārtīgi no visām pusēm noberž plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu galus pretējās rokas delnās, abu plaukstu virspusi, abus īkšķus pretējās rokas delnās, kā arī iztīra nagus. Šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas. Jāatceras, ka pēc paviršas mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji.
Vismaz 10 sekundes rokas skalo zem tekošas ūdens strūklas. Mazgāšanas laikā jāizvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei. Rokas nosusina ar tīru dvieli. Ārpus dzīvesvietas ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus. Auduma dvieļi nav ieteicami, jo nav zināms, cik rūpīgi rokas pirms tam nomazgāja citi. Ūdens krānu aizgriež ar papīra dvieļa palīdzību un izmet atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām.
Lai «neiebrauktu grāvī» ar audzināšanu
No kā uzmanīties vecākiem, lai neveicinātu savu atvašu norobežošanos vai pat spītēšanu un lai sekmētu cieņpilnas un atbalstošas attiecības?
Ja bērnam tiek sniegta pārāk liela brīvība un vecāki pat nezina, kur un ar ko meita vai dēls pavada savu brīvo laiku, bērns meklē viņam nepieciešamās vērtības un normas ārpus ģimenes, taču bieži vien šīs ārpusģimeniskās normas kaitē viņa veselībai, psihei vai pat sabiedrībai kopumā. Otrs «grāvis» ir pārāk liela kontrole. Tā rezultātā vieni zaudē pašapziņu un pašvērtību, ieslīgst kompleksos, bet citi, skaļi protestējot pret šādu attieksmi, var sākt dažādas kaitnieciskas darbības.
Nav labi arī centieni apmierināt visas (!) bērna vēlmes vai pasargāt viņu no jebkādām grūtībām. Tā rezultātā luteklīši kļūst egocentriski, vienmēr grib būt uzmanības centrā un gaida, ka «viss tiks pienests uz paplātes».
Bet nevajadzētu aizrauties ar sodiem. Skarba attieksme un sodīšana par maziem nedarbiem un nepaklausību bērnā rada bailes no vecākiem, neuzticēšanos (ne tikai vecākiem). Bērns ver ierauties sevī, neko par savu personīgo dzīvi vecākiem vairs nestāstīt, dažkārt pat apsvērt iespēju aiziet no mājām vai dzīves.
