Iespēja risināt sev un sabiedrībai aktuālas problēmas, gūt jaunus iespaidus un pieredzi, gandarījums par labi paveiktu darbu – tieši šie apstākļi arvien vairāk Latvijas iedzīvotājus mudina pievērsties brīvprātīgajam darbam.
Iespēja risināt sev un sabiedrībai aktuālas problēmas, gūt jaunus iespaidus un pieredzi, gandarījums par labi paveiktu darbu – tieši šie apstākļi arvien vairāk Latvijas iedzīvotājus mudina pievērsties brīvprātīgajam darbam.
Ne katrs no mums var atļauties ziedot labdarībai naudu vai citus materiālos labumus, bet mirklīti laika, lai kādam izdarītu ko labu, var atrast ikviens.
Jaunieši gūst pieredzi
Biedrību un nodibinājumu likums nosaka – “par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās”. Latvijā lielākā daļa (ap 80%) brīvprātīgo ir jaunieši vecumā no 16 līdz 26 gadiem. Darbojoties bez atlīdzības, viņi gūst pirmo pieredzi, prasmes un iespēju nokļūt vietās, kur citādāk tas būtu nereāli. Turklāt brīvprātīgais darbs sniedz jauniešiem iespēju pašiem risināt sev aktuālas problēmas.
Zane Kripe darbošanos nevalstiskajā sektorā sāka kā biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” brīvprātīgā. Sākumā meitene bija līdzaudžu apmācītāja nevardarbības projektā. Tagad Zane ir kļuvusi par Sarkanā Krusta algotu darbinieci un viņas pārziņā ir sponsoru piesaiste dažādiem labdarības projektiem.
Jaunieši ar līderu spējām tiek īpaši meklēti.
Zināšanas dod gandarījumu
Jaunieši brīvprātīgajā darbā gūst pirmo pieredzi, bet dažādu nozaru profesionāļi ziedo labdarībai zināšanas. Reklāmas speciālists Ingus Josts kopā ar kolēģi bez maksas gatavoja reklāmu dizainus un interneta banerus, kas aicina cilvēkus ziedot labdarībai. “Reklāmas vidē brīvprātīgi palīdzēt mums patīk labāk nekā vienkārši ziedot naudu,” stāsta Ingus.
Uzņēmuma “Valmieras piens” sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Priede bez maksas vada kursus nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par saskarsmi ar medijiem un uzņēmējiem. “Strādājot “Valmieras pienā”, esmu pārliecinājusies, ka labdarības organizācijas bieži nemāk uzrunāt uzņēmējus. Esam atteikuši palīdzības lūdzējiem, jo viņu lūgums ir bijis neskaidrs, nekonkrēts,” saka L. Priede.
Traucē neizpratne
Sabiedriskās organizācijas “Brīvprātīgo centrs” direktors Oskars Žīgurs uzskata, ka brīvprātīgo darbinieku skaits Latvijā būtu daudz lielāks, ja šajā jomā tiktu sakārtoti likumi. Normatīvajos aktos nav reglamentēts, kādas organizācijas drīkst izmantot brīvprātīgos, kādus pienākumus viņiem var uzdot, kādus ne. O. Žīgurs min piemēru: “Valsts ieņēmumu dienests sodīja nevalstisko organizāciju par transporta izdevumu apmaksāšanu brīvprātīgajam. Brīvprātīgais ziedo savu laiku un zināšanas, pārējie darbam nepieciešamie izdevumi jāsedz darba devējam, bet viņu par to soda. Neloģiski!” Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir izstrādājis brīvprātīgā darba likumprojektu, kas jau ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Arī organizācijas ne vienmēr spējīgas izmantot brīvprātīgos. Lai cilvēks nejustos lieks vai, vēl ļaunāk, kā traucēklis – viņš jānodrošina ar pastāvīgām aktivitātēm. Kanādā, piemēram, vairumā slimnīcu esot atsevišķa štata vieta – brīvprātīgo koordinators. Tas ir cilvēks, kurš sadala brīvprātīgajiem palīgiem pienākumus, palīdz iejusties, rūpējas, lai visi justos novērtēti.
Brīvprātīgo centrs sev ir izvirzījis divus uzdevumus – veicināt likumdošanas pilnveidošanu un izglītot nevalstiskās organizācijas par brīvprātīgo nozīmi.
***
Uzziņai
– Latvijā trūkst statistikas datu par brīvprātīgo skaitu.
– Pēc aptuvenām speciālistu aplēsēm, apmēram 6% iedzīvotāju šādā veidā ziedo savas prasmes un brīvo laiku.
– Igaunijā tādu ir 10%, Skandināvijas valstīs 30%, ASV 50%.
– Potenciālie brīvprātīgie un darba devēji Latvijā jau tagad cits citu var meklēt, izmantojot mājaslapu .
