Bauskas Dome sākusi līdzdalību starptautiskā projektā par bērnu un jauniešu riska grupu problēmu risināšanu.
Bauskas Dome sākusi līdzdalību starptautiskā projektā par bērnu un jauniešu riska grupu problēmu risināšanu.
Atbalsta visiem spēkiem
Zviedrijas vietējo pašvaldību asociācija pirms pusotra gada piedāvāja sadarbību Latvijas pašvaldību savienībai, kura savukārt līdzdalībai projektā izvēlējās septiņas pašvaldības Latvijā.
Projekta Bauskas darba grupas koordinatore ir Inta Baltgalve. Viņa informējusi «Bauskas Dzīvi», ka šajā projektā piedalīsies politiķi, pašvaldības policists, primārās aprūpes pediatrs, sociālais darbinieks un nevalstisko organizāciju pārstāvis. Šāda pieeja svarīga, lai aptvertu plašāku ieinteresēto amatpersonu loku. Inta Baltgalve stāsta: «Projekta vadītāja Zviedrijā ir Marianne Bratberga. Ar viņas gādību desmit pašvaldību pārstāves no Latvijas, arī es, no 31. janvāra līdz 3. februārim apmeklējām Stokholmu mācību vizītē. Tās mērķis bija iepazīt Zviedrijas pieredzi darbā ar bērniem un jauniešiem un precizēt projektu. Četru dienu laikā guvām daudz derīgas informācijas, apmeklējām arī ģimenes centrus Solnā un Tireso.»
Zviedrijā nav bāreņu namu un internātskolu, to funkcijas pilda audžuģimenes un kontaktģimenes, uzsvēra Inta Baltgalve. Ja izveidojusies situācija, ka bērnam ģimenē nav labvēlīgi apstākļi, pašvaldības piedāvā dzimtas padomei izlemt, kurš no radiniekiem uzņemsies atbildību par bērnu vai jaunieti. Jautājuma noskaidrošanai un problēmas atrisināšanai netiek taupīts ne laiks, ne līdzekļi.
Svarīga ir emocionālā inteliģence
«Rūpes par ģimeni kaimiņvalstī sākas no brīža, kad topošās māmiņas pirmoreiz apmeklē ginekologu grūtnieču konsultācijā. Pašvaldībās ir ģimeņu centri, kuros interešu grupās pulcējas jaunās mātes kopā ar zīdainīšiem. Galvenais mērķis – pārliecināt cilvēkus, ka viņi saņems palīdzību, ja ģimenē radīsies psiholoģiskas, sociālas, sadzīves problēmas vai arī kāds tuvinieks kļūs atkarīgs no kaitīgiem ieradumiem.
Sajūsmu izraisīja Birgitas Kimbergas lekcija par emocionālo inteliģenci. Tā ir tikpat svarīga kā veselības mācība – prasme runāt, klausīties, veidot sevi par jūtīgu, bet ne emociju plosītu cilvēku. Vairākās Zviedrijas skolās emocionālās inteliģences pamatus jau pasniedz pēc īpašas programmas.
Latvijas apstākļos ļoti atbilstoša būtu pašvaldības dzīvokļu nodrošināšanas programma cilvēkiem, kuri ir atkarīgie, atgriezušies no ieslodzījuma vai cieš no fiziskas vai garīgas nepilnības. Zviedrijā šo programmu sauc par «dzīvošanas ķēdi».
Starptautiskajā projektā iesaistītajās pašvaldībās jāizvērtē, ko no Zviedrijas pieredzes gribam izmantot. Kuri darbinieki un speciālisti ar to nodarbosies? Kas par to maksās? Vismaz viens mērķis būtu sasniegts, ja projekta realizācijas rezultātā arī Bauskā darbotos ģimenes atbalsta centrs,» tā Inta Baltgalve.
