Biržu Svētā Vincenta pansionāts ir katoļu draudzes, nevis valsts vai pašvaldības iestāde. Latvijā šāds modelis nav izplatīts, toties Lietuvā līdzīgas iestādes darbojušās jau pirms Otrā pasaules kara.
Biržu Svētā Vincenta pansionāts ir katoļu draudzes, nevis valsts vai pašvaldības iestāde.
Latvijā šāds modelis nav izplatīts, toties Lietuvā līdzīgas iestādes darbojušās jau pirms Otrā pasaules kara.
Finansējuma divi avoti
Vietējā draudze, kas ir pansionāta ēkas un zemes īpašniece, iestādes uzturēšanai ik gadu piešķir noteiktu summu. Finansēšanā iesaistās arī Biržu pašvaldība. Iestādes darbība tika atjaunota 1997. gadā, teic Angele Labanavičute, pansionāta vadītāja vietniece. Pansionāta direktors ir Biržu katoļu draudzes priesteris Daļuss Tubis.
“Lietuvā valsts sociālās aprūpes iestādēm ir vairāk līdzekļu nekā draudžu pansionātiem. Uz vispārējā fona mēs dzīvojam ļoti pieticīgi, taču karitatīvajam jeb žēlsirdības darbam draudžu pansionātos tiek veltīta lielāka uzmanība. Tā kā klientu skaits ir neliels, katram tiek nodrošināta individuāla aprūpe,” skaidro Angele.
Pansionāta klientu vidū ir 78 gadus vecs katoļu priesteris Petrs Nikšts. Ar viņu diemžēl neizdevās satikties, jo garīdznieka veselība esot strauji pasliktinājusies un viņam jāatrodas nemitīgā mediķu uzraudzībā. Angele Labanavičute priesteri dēvē par pansionāta dvēseli. Viņa teic, ka Petrs Nikšts ir ieguldījis daudz darba un personisko līdzekļu aprūpes iestādes attīstībā.
Paši iekārto dievnamu
Līdz šim nebija nācies redzēt pansionātu, kurā būtu iekārtota baznīca – ar īstu altāri, soliem, svēto skulptūrām, loga vitrāžu un Jēzus Kristus Krusta ceļa gleznu reprodukcijām. Šeit ik svētdienu notiek Svētā Mise. Sēdvietas ir paredzētas tikai pansionāta iedzīvotājiem, bet personāls liturģijai seko vestibilā, jo nelielajā telpā visiem nepietiek vietas.
Angele Labanavičute stāsta par baznīcas veidošanu: “Tā ir priestera Petra Nikšta iecere, ko veiksmīgi izdevās īstenot ar sabiedrības atbalstu. Kokā grieztu kanceli, baznīcas solus un gleznu reprodukciju rāmjus izgatavoja prasmīgs kokgriezējs – rajona laikraksta “Biržiečiu Žodis” (“Biržu Vārds”) žurnālista Aļģirda Butkeviča dēls. Gleznu reprodukcijas no Romas atsūtīja pazīstama mūķene – kādreizējā Biržu iedzīvotāja. Vairākus priekšmetus baznīcai dāvinājis Petrs Nikšts. Pie durvīm mums ir arī īsts baznīcas zvans, tiesa gan, neliels – kā jau viss šajā telpā.”
Rūpīgi izvēlas darbiniekus
Angele ir pārliecināta, ka daudziem pansionāta iedzīvotājiem Svētā Mise ir nedēļas galvenais notikums. Aprūpes iestādē neviens klients netiek iztaujāts par piederību kādai kristīgai konfesijai. Arī baznīcas apmeklēšana un lūgšanas nav obligātas. Savukārt, izraugoties personālu, par priekšrocību tiek uzskatīta piederība draudzei un kristīgā pārliecība, jo cilvēki, kuri žēlsirdību neuztver kā aicinājumu, šeit gluži vienkārši nevarētu strādāt.
Medicīnas māsa Bernadeta Rožienene aprūpes iestādē strādā jau septiņus gadus. Pēc medicīnas skolas beigšanas viņai nav izdevies atrast darbu vietējā slimnīcā, tādēļ Bernadeta meklējusi citas iespējas. Viņa teic: “Es ne mirkli nenožēloju savu izvēli. Nav viegli ikdienā redzēt sāpes un ciešanas, taču jūtos gandarīta, ka varu palīdzēt vecajiem ļaudīm. Medicīnas māsu dežūras pansionātā ilgst 24 stundas. Bieži vien naktis paiet bez miega, izsniedzot medikamentus, veicot neatliekamas procedūras vai vienkārši sarunājoties ar klientiem. Mierinoši vārdi daudziem ir svarīgāki par zālēm.”
Bernadetai ir 27 gadi, viņa turpina studijas, lai iegūtu augstāko izglītību. Medicīnas fakultāte atrodas Panevēžā. Mācībām Bernadeta izmanto brīvdienas, kas tiek piešķirtas pēc diennakts dežūrām.
Palīdz arī labvēļi no ārzemēm
Pansionātā valda ģimeniska noskaņa. Tomēr Angele bilst, ka veci cilvēki esot diezgan kaprīzi, tādēļ gadoties arī ķildas. Trīs reizes dienā iedzīvotāji un personāls pulcējas pie lielā saimes galda ēdamistabā. To rotā nelieli koka krucifiksi un medmāsu darinātas ziedu kompozīcijas. Kristiešu vienotību simbolizē gleznas “Svētais vakarēdiens” reprodukcija. Atpūtas istabā ar mīkstiem krēsliem un spilventiņiem klienti iegriežas, lai izlasītu jaunākos žurnālus un laikrakstus vai noskatītos televīzijas pārraidi. Arī iestādes bibliotēkā ir diezgan plašs kristīgās un laicīgās literatūras klāsts.
Angele Labanavičute norāda, ka mājīgas vides radīšanā nav iztikts bez labvēļu atbalsta. Kāds Nīderlandes labdarības fonds nesen ziedojis 17 tūkstoš eiro kapitālremonta veikšanai un mikroautobusa iegādei. Apkārtnes labiekārtošanā sistemātiski piedalās franciskāņu mūki un Biržu katoļu draudzes locekļi. Palīdzību regulāri piedāvā vietējās kristīgās organizācijas “Caritas” aktīvisti.
Līdzīgs pansionāts darbojas arī Latvijas pierobežas ciemā Radvilišķos. Tur katoļu draudzei piederot divas lauku mājas. Sadzīve tiekot organizēta tā, lai iemītnieki justos kā savā ģimenē, informē Angele Labanavičute.
***
Uzziņai
– Biržu pansionātā pašlaik ir 24 iedzīvotāji.
– Vecākā kliente dzimusi 1906. gadā, bet jaunākā – 1937. gadā.
– Veco ļaužu mītnē uzturas tikai Biržu rajona iedzīvotāji, kuriem nav tuvinieku vai kuri smagu slimību dēļ nespēj par sevi rūpēties.
– Pansionāta darbinieces ir 27 līdz 40 gadus vecas.
