Īslīces pagastā ir ilggadējas tradīcijas, vērtējot īpašumu sakoptību. Sadalījums sešās grupās ļauj aptvert dažādākus objektus.
Īslīces pagastā ir ilggadējas tradīcijas, vērtējot īpašumu sakoptību. Sadalījums sešās grupās ļauj aptvert dažādākus objektus.
Pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale atzīst: “Ir patīkami, ka vērtējumā parādās jauni vārdi. Tas nozīmē – jau daudzajiem kārtīgiem saimniekiem piepulcējas citi.”
Ziemas un vasaras kārta
Konkursa “Sakoptākā dzīves telpa 2006” vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Zintis Konovs pārliecinājies, ka ir svarīgas dažādas nominācijas. Tādēļ pārdomāts, lai konkurence būtu līdzvērtīga. Viņaprāt, dalījums lauku sētās, individuālajās un daudzdzīvokļu mājās, zemnieku saimniecībās, sociālās infrastruktūras un uzņēmējdarbības objektos ir pietiekami aptverošs. Papildus tam tiek izteikta atzinība. Pagājušajā gadā, piemēram, par vēsturiskās vides saglabāšanu un sakopšanu atzinību ieguva Gundega Bulāne, kura dzīvo dzimtas mājās “Saulgoži”. Par veikumu vides sakopšanā atzinība arī ATU – SIA “JUVI”.
Konkursa vērtēšanas komisijas dalībniece Aiga Baltalksne pirmo reizi bija vērtētāju grupā. Vasarā un ziemā redzētais raisījis pārdomas, kurās viņa dalās ar “Bauskas Dzīvi”: “Nevar sacīt, ka mūsu pagastā vienlīdz labi sakoptas būtu visas apdzīvotās vietas. Ir vērojama disonanse. Bet tā jau ir katra paša izvēle – dzīvot sakoptā un skaistā vidē vai nolaistā. Mani pārsteidza lielā dažādība, kāda saskatāma daudzviet. Sapratu, ka izdoma, darbs un līdzekļi ir svarīgākie nosacījumi. Čakli saimnieki dzīvo ne tikai centrā. Mani priecēja Ināras Austeres īpašums “Rudzupuķes” un Plociņu ģimenes rūpes, gādājot par “Vītoliņiem”. Kapkalna ielā ir daudz sakoptu māju, bet piektā nama iedzīvotāju centība bija pamanāma gan vasarā, gan ziemā, izveidojot skaistu Ziemassvētku dekoru. Manuprāt, vērtējums vasarā un ziemā arī ir rosinošs.”
Nomales spītība
Atzinība SIA “PS Līdums” par sējumu un ražošanas vides sakoptību nebija 20. janvāra sarīkojuma pārsteigums. Taču Pastališķu apdzīvotās vietas “Celmnieku” mājas cildinājums bija negaidīts daudziem. Inga Mertena “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka sētas sakārtošanu veicinājuši vairāki nosacījumi: “Bērni izauguši, saimniecību esam arī sašaurinājuši. Tā paliek vairāk naudas un arī laika sētas sakopšanai. Sava daļa arī spīts šajā darbā ir klāt, jo negribam, ka par Pastališķiem domā tikai sliktāko. Dzīvojam Līvānu mājā, un tās novietojums ciematā arī nosaka apzaļumošanas principus. Apkārt mūsu teritorijai esam izveidojuši divus metrus augstu dzīvžogu no Kaukāza plūmēm. Katru gadu šo zaļo sienu frizējam. Man patīk vasaras puķes, pati gādāju sēklas un audzēju stādus. Veidoju lielu dobi. Reizēm gadās pa kļūmītei, bet no tām mācos. Lasu žurnālu “Dārza Pasaule” un gūstu idejas mūsu dārzam. Viss tapis un tiek aprūpēts kopīgiem spēkiem.
Vīrs pagājušajā gadā uzbūvēja ūdenskritumu un baseiniņu. Tā vietu noteica prozaiska situācija – vajadzēja apslēpt kanalizācijas aku. Savedām akmeņus, kas savākti no laukiem, Ilgonis ķērās pie darba, un izdevās jauks stūrītis. Visas “skaistumkopšanas” izmaksas precīzi grūti sarēķināt. Taču ūdenskritums un baseins ar visu aprīkojumu no ģimenes budžeta paņēma piecus simtus latu. Meitas Teiksma un Lāsma, kad vien ir mājās, arī labprāt rosās dārzā. Dēls Rolands tāpat savureiz palīdz.” “Celmniekus” godināja arī par skaistāko Ziemassvētku rotu.
Budžets nosaka izvēli
Īslīces pagasta kultūras nama “Līdums” foajē telpā varēja aplūkot sakoptāko īpašumu fotoattēlus, un tajos bija jaušamas katras skaistās vietas īpatnības. Celtnieku ielas 12. mājas saimnieks Juris Spalis, atceroties pagājušo vasaru, uzreiz pieminēja laistīšanu. Ja ne tā, ziedu skaistums, par kuru gādā saimniece Laimīte Spale, paliktu nebaudīts.
Sarunājoties ar sakopto īpašumu saimniekiem, “Bauskas Dzīve” centās uzzināt, kādas summas atvēl zaļajam skaistumam. Neviens negribēja tās precīzi atklāt, tomēr bija jāatskārš, ka ieguldījums saistīts ar katras ģimenes kopējo budžetu. Nominācijā “Lauku viensētas” pirmo reizi godalgoto vidū bija Zinas Ozoliņas “Grāvnieki”. Saimniece atklāja, ka jāiztiek ar mazumiņu un tādēļ īpašuma sakārtošanā izmantoti pieejamākie un lētākie materiāli. “Mūsu sētas izveide ir pakārtota… trim suņiem,” bilda Zina. To nevar uzskatīt par ilggadējās mežu darbinieces kaprīzi. Lai mājas sargi baudītu nosacītu brīvību, vienu hektāru plašo teritoriju ierobežo no lazdām pīts žogs. Skujeņu un puķu stādījumus arī apņem zemi lazdu pinumi. Četrkājainie draugi esot sapratuši – sētiņām pāri nedrīkst lēkt.
Veco ēku atsvaidzināšanai izmantoti nomaļi, arī suņu būdām ir savdabīgs veidols. Plašajā teritorijā galvenais ir zāliens. “Grāvnieku” īpašniece atklāj, ka zaļais paklājs taupības apsvērumu dēļ nav speciāli atjaunots vai iekārtots no jauna. Pēc krūmu izraušanas, vecāko ābeļu izzāģēšanas augsne nolīdzināta un ar regulāru pļaušanu, ik pēc četrām dienām, panākts, ka zālīte sakuplojusi jo bieza un ir kļuvusi par sētas galveno rotu. “Dīču” saimniece Alaida Dīcmane teic, ka arī viņu sētā galvenā loma ir zālienam. Tam tik daudz uzmanības ierādīts, lai būtu mazāk citu darbiņu. Otra dominante gan esot plašā skujeņu kolekcija. Krāsu priekam izvēlas samtenes un arī nedaudz dāliju.
***
Uzziņai
Īslīces pagasta konkursa “Sakoptākā dzīves telpa – 2006” laureāti:
– Sociālās infrastruktūras objektu grupā – Īslīces vidusskola, Veco ļaužu sociālās aprūpes centrs, Bērnu rotaļu un attīstības centrs.
– Lauku viensētas – “Abači” (Abaču ģimene), “Visnoļi” (Vārnu ģimene), “Grāvnieki” (Zina Ozoliņa ar ģimeni).
– Individuālās mājas – Celtnieku iela 12 (Spaļu ģimene), E. Kapkalna iela 14 (Saltupu ģimene), “Dīči” (Dīcmaņu ģimene).
– Uzņēmējdarbības objekti – viesu māja Pārupes ielā 15 (Korņenkovu ģimene), SIA “Dimanti” – Saltupu ģimene, SIA “Stūrīši” (Gutjaru ģimene).
– Daudzdzīvokļu mājas – E. Kapkalna iela 5, E. Kapkalna iela 1a, E. Kapkalna iela 7.
– Zemnieku saimniecības – “Griezes” (Purvu un Bērzapānu ģimenes), “Kristiņi” (Zaķu ģimene), “Baloži” – Garo ģimene.
