Lielupes labajā krastā atrodas Mežotnes ķieģeļu ceplis, par kura kādreizējo varenību liecina tikai augstais skurstenis un dažas ēkas.
Lielupes labajā krastā atrodas Mežotnes ķieģeļu ceplis, par kura kādreizējo varenību liecina tikai augstais skurstenis un dažas ēkas.
Par ķieģeļu cepļa pirmsākumiem Mežotnē ir liecības 17. gs. dokumentos, kad to savā īpašumā ierīkoja Kurzemes hercogs Jēkabs. Iespējams, ka vēlākajos gadsimtos ķieģeļu ražotne Mežotnē panīka un tikai 1886. gadā Mežotnes muižas īpašnieks Anatols fon Līvens Lielupes labajā krastā izveidoja jaunu ķieģeļu cepli.
Mālu ķieģeļu ražošanai Mežotnē ieguva tuvumā esošās raktuvēs. To atveda ar zirgiem, mērcēja un veidoja ķieģeļus, ko pēc tam žāvēja un astoņas diennaktis dedzināja cepļa lielajā krāsnī. Mežotnes ķieģeļi tika izmantoti arī vairāku Bauskas ēku celtniecībā.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā šajā ceplī ražoja 20 tūkstoš ķieģeļu gadā. Tik daudz pagājušā gadsimta 30. gados pēc ražošanas procesu mehanizācijas un elektrifikācijas ceplī saražoja vienā dienā. 1935. gadā ķieģeļu ceplī bija nodarbināti 37 strādnieki. Tas bija lielākais Bauskas apriņķa rūpniecības uzņēmums, kas ne tikai ražoja ķieģeļus, bet arī jumta kārniņus, krāsns podiņus un drenu caurules.
Mežotnes ķieģeļu cepļa ražotnes daļa bija arī kaļķu dedzinātava, kas pagājušā gadsimta 30. gados bija modernākā Latvijā. Kaļķu ražošanas izejmateriālu – dolomītu un kaļķakmeņus – tāpat kā mālu ķieģeļu ražošanai ieguva vietējās raktuvēs un pēc to saskaldīšanas un sasmalcināšanas dedzināja krāsnīs trīs diennaktis.
Mežotnes ķieģeļu cepļa 20. gs. 20. – 30. gadu produkcija izmantota vairāku Bauskas pilsētas ēku celtniecībā. Piemēram, 1926. ga- dā Bauskas pilsētas pamatskolas (tagad Bauskas 1. vidusskola) celtniecībai izmantoti desmit tūkstoš Mežotnes ķieģeļu, kuru cena bija 48 lati par 1000 gabaliem.
