Bauskas Domes vides un attīstības komiteja 7. decembrī atbalstīja SIA «Baltrade» būvniecības projektu – degvielas uzpildes stacija un veikals Bauskā, Pionieru ielā 2. Pilsētas Domei par šo jautājumu jālemj jau šonedēļ, 15. decembrī.
Bauskas Domes vides un attīstības komiteja 7. decembrī atbalstīja SIA “Baltrade” būvniecības projektu – degvielas uzpildes stacija (DUS) un veikals Bauskā, Pionieru ielā 2. Pilsētas Domei par šo jautājumu jālemj jau šonedēļ, 15. decembrī.
Skaidrojumi – pretrunīgi
Komitejas sēdē izpilddirektors Jānis Mičulis informēja par kontekstu jeb vidi, kāda izveidojusies ap šo projektu Bauskā. Viņš norādīja, ka pēc Domes lēmuma šī gada augustā, kad tika apstiprinātas būvniecības ieceres SIA “Baltrade” un SIA “Neste Latvija” par DUS būvniecību Bauskā, virkne Latvijas Republikas vadošo iestāžu saņēma vairākas sūdzības. Iedzīvotāji uzskatīja, ka šis lēmums ir jāpārskata.
“Tajā pašā laikā Dome saņēma arī vairākas skaidrojošas vēstules no Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrijas. Tās diemžēl neieviesa vajadzīgo skaidrību jautājumos, ko bija uzdevuši iedzīvotāji,” teic J. Mičulis.
Pēdējā brīdī, 6. decembrī, Bauskas pilsētas Dome saņēma atvainošanās vēstuli no Valsts vides dienesta, kurā informē, ka Valsts Vides dienesta Jelgavas reģionālā vides pārvalde 2004. gada 22. jūlijā ir izsniegusi tehniskos noteikumus DUS un veikala projektēšanai Pionieru ielā 2. Izpilddirektors cer, ka šādu atbildi ir saņēmuši arī Bauskas iedzīvotāji, kas vērsās ar pretenzijām. Pašvaldība ir lūgusi arī Vides ministriju atsaukt kļūdaino informāciju, ka nav izsniegti tehniskie noteikumi par DUS projektēšanu, ar ko tika maldināti baušķenieki.
Komentējot saraksti ar RAPLM, J. Mičulis uzsvēra, ka diemžēl tās atbildes, ko ir saņēmuši iedzīvotāji, un tās kopijas, ko ieguvusi Bauskas pilsētas Dome, neievieš skaidrību šajā jautājumā. “RAPLM uzskata, ka Domei ir jābalstās uz tiem teritoriālā plānojuma dokumentiem, kādi bija spēkā, pieņemot pirmo teritoriālā plānojuma redakciju. Taču ministrija neņem vērā apbūves noteikumu grozījumus 2004. gadā, kad no apbūves saistošajiem noteikumiem pēc publiskās apspriešanas izņemts 5.4. punkts, kas aizliedza projektēt un būvēt DUS Bauskas pilsētas administratīvajā teritorijā. Ministrija šo punktu neatzīst, bet tajā pašā laikā nav saņemts neviens rakstveida noraidījums vai norādījums izdarīt grozījumus apbūves saistošajos noteikumos. Tāpēc pašlaik šie skaidrojumi no RAPLM, mūsuprāt, ir ļoti pretrunīgi. Tos vajadzētu konkretizēt. Ministrijai būtu precīzi jānorāda pārkāpumi, ko pieļāvusi Dome, pieņemot iepriekšējos lēmumus,” stāsta J. Mičulis.
Pašvaldība argumentus neatrod
Izpilddirektors informēja deputātus arī par domubiedru grupas vēstuli, kas iesniegta gan Domē, gan RAPLM ministram Mārim Kučinskim. Tajā iedzīvotāji pieprasa atcelt pilsētas Domes 2005. gada augusta lēmumus. Ja tie netiks atcelti, tos atbilstīgi Administratīvā procesa likumam pārsūdzēs rajona Administratīvajā tiesā. Domubiedri aicina pašvaldību arī atkārtot publisko apspriešanu saistībā ar to, ka vietvara lēmumu nevarēja balstīt uz 2004. gada sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.
Vides un attīstības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs, atbildot uz domubiedru vēstuli, norādīja, ka Dome nav atradusi argumentus, kā varētu atcelt pieņemto lēmumu par minētā punkta izņemšanu vai rīkot jaunu sabiedrisko apspriešanu. Ja domubiedru grupai vai citiem ir savi argumenti, viņiem ir tiesības vērsties administratīvajā tiesā un pārsūdzēt Domes lēmumus.
Paredzētas sabiedriskās tualetes
Runājot par šīs ieceres tehnisko projektu, J. Mičulis norādīja, ka tas ir izstrādāts atbilstīgi būvnormatīviem.
“Ir panākts arhitektoniskais risinājums ar ēku iekļaušanos Kalna un Pionieru ielas krustojumā. Izstrādāts arī iekštelpu projekts, kas paredz, ka šajā ēkā būs trīs veikali vismaz 100 kvadrātmetru platībā, arī ar iespējām izmantot sabiedrisko tualeti. DUS ar tvertnēm iecerēts novietot iekšpagalmā, tā noslēdzot šo būvniecības kompleksu. Iebraucot Bauskā no Lietuvas puses, nedaudz tiks aizsegts lielveikals “Rimi”, tādējādi jauna būvapjoma akcentēšana šim rajonam radīs citu izskatu. Transporta maģistrāles netiek skartas. Iebraukšana un izbraukšana tāpat paredzēta no Kalna, Pionieru un Uzvaras ielas,” skaidro izpilddirektors. Viņaprāt, darbs veikts kvalitatīvi. Ņemot vērā Bauskas rajona Būvvaldes atzinumu, kas norāda – projekts pēc formas ir akceptējams –, kā arī Bauskas Domes lēmumu, kas saistīts ar ieceres apstiprināšanu, nav spēcīgu juridisku priekšnoteikumu, lai uzrādītu jebkādas pretenzijas vai argumentus projektētājiem.
Kur ir strūklaka?
Deputātu Pēteri Gabriloviču interesēja šī projekta saistība ar iepriekšējiem, kuros minēta strūklaka, apstādījumi, kā arī peldbaseins. Vides un attīstības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs paskaidroja, ka, izskatot projektu, secināts – strūklaka būtu jāveido ar nākamo būvapjomu. “Ja tagad to noliks kaut kādas pļavas malā, neizskatīsies arhitektoniski pievilcīgi,” uzsvēra Ģ. Karpovičs.
P. Gabrilovičs komitejai skaidroja, ka ir bijis Domes lēmums par to, ka neizpildītiem darbiem noteiktā laikā jābūt paveiktiem. “Jūs varat vienoties, par ko gribat. Tātad jūsu vienošanās ir augstāka nekā iepriekšējās Domes lēmumi. Tā ir kārtējā pilsētas iedzīvotāju maldināšana,” domniekiem pārmeta P. Gabrilovičs.
Šāda situācija tikai Bauskā
Arhitekts Gundars Vīksna atklāja, ka pie šī projekta strādājis pusotru gadu. Pēdējos septiņus mēnešus viņš ar to staigājis pie Bauskas pašvaldības instancēm. Vides un attīstības komitejas sēdē G. Vīksna lūdza pret šo jautājumu izturēties pragmatiski un ņemt vērā, ka vienmēr būs situācijas, kurās viedokļi atšķirsies.
“Tādēļ ir iedibināta demokrātiska sistēma par to, kā šādus jautājumus lemj. Manā izpratnē mēs esam izdarījuši visu, kas prasīts Latvijas Republikas likumdošanā. Esam saņēmuši likumīgus izejas materiālus. Pats galvenais ir Domes priekšsēdētājas Ārijas Gailes apstiprināts plānošanas un arhitektūras uzdevums. Tas ļauj mums šajā gruntsgabalā projektēt un būvēt DUS. Kamēr nav mainīti Bauskas saistošie noteikumi, pilsētas teritoriālais plānojums, jebkuras sabiedrības aktivitātes par vai pret jāveic likumā paredzētā kārtībā. Izteiktās piezīmes un izstrādātie noteikumi ir iekļauti projektā,” stāsta G. Vīksna. Viņš uzsvēra, ka nekur citur, izņemot Bausku, nav nācies pieredzēt situāciju, ka tehniskie noteikumi papildus atsevišķi jāsaskaņo ar pašvaldību. Taču šādu kārtību arhitekts ir respektējis. Viņaprāt, Domei spriežot jāņem vērā šī situācija. Ja Dome lems negatīvi, tai jānorāda skaidra motivācija.
SIA “Baltrade” pārstāvis Modris Mēters “Bauskas Dzīvei” apgalvoja, ka domubiedru grupa, griežoties tiesā, nesaprot, ar ko spēlējas. Uzņēmums vērsīšoties ar pretprasību par uzņēmējdarbības kavēšanu, tādējādi šiem iedzīvotājiem jārēķinās ar SIA radīto zaudējumu segšanu. Iespējams, kāds šādā tiesas procesā var zaudēt visu savu nekustamo īpašumu, norāda M. Mēters.
Pēc nemieriem – pozitīvas emocijas
Deputāts Uldis Kolužs runāja, raugoties no otras pozīcijas, visu vērtējot ne tikai kā deputāts. “Iepriekšējās DUS “Texaco” būvniecības ieceres laikā sabiedrības noskaņojums bija ļoti negatīvs. Taču benzīntanks tika uzcelts. Faktiski kopš tā laika, kad šī degvielas uzpildes stacija sāka darboties, esmu dzirdējis tikai pozitīvas iedzīvotāju atsauksmes. Tā ir vienīgā vieta, kur var iebraukt mašīnu nomazgāt. Neliekas, ka tā kaut kādā veidā apdraudētu drošību un visu pārējo. Uzskatu, ka viss ir kārtībā. Var nepatikt cenas, taču tas ir cits jautājums. Savulaik, lai gan bija problēmas un negatīvi viedokļi, tika uzcelta DUS. Uzskatu, ka patlaban noraidīt citu degvielas staciju būvniecību, kas, manuprāt, iet daudz smagāku ceļu, būtu diezgan negodīgi,” domā U. Kolužs.
