Kas man īsti jādara 1. maijā? Kā jāsvin, vai Eiropas Savienības karogs obligāti pie mājas jāizkar?
Kas man īsti jādara 1. maijā? Kā jāsvin, vai Eiropas Savienības karogs obligāti pie mājas jāizkar? Šādu un līdzīgu jautājumu virkni pauda kāda lasītāja telefona sarunā. Neziņas pārņemtās sievietes prasītais raisīja pārdomas. Patiesi – kas tad mums īsti un kāpēc jāsvin 1. maijā?
Pēdējo nedēļu notikumi, kuru dominantē milzu, pat histēriskiem triepieniem iezīmējas zili dzeltenā jūsma par 1. maiju un Eiropas Savienību, neviļus raisa nolieguma emocijas. “Šobrīd visi meistari, kuri prot šūt, no dažādiem citiem darbiem ir pārcelti uz karogu gatavošanu,” plašsaziņas līdzekļiem pauž uzņēmuma “Daiļrade RC” direktore. “Latvijas pasts” pārkrāsojis mikroautobusus, lai ar tiem aizvizinātu uz rajona centriem ES karogus. Pašvaldības slien jaunus mastus, pārkrāso esošos, izdaiļo zili dzeltenā standarta pakāji ar ziedu stādījumiem.
Sestdien, 1. maijā, plkst. 12 vienlaikus visā valstī dejos bērni, dziedās kori, vietvalži teiks runas, kuru pamattēzes reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs viņiem ieteicis savā speciāli sagatavotā vēstulē. Ministrija saņēmusi gandrīz visu rajonu pašvaldību vadītāju apliecinājumu par svinīgām sanāksmēm šajā dienā. Skanēs “Oda priekam”, un visiem būs jābūt priecīgiem.
Referendumā 20. septembrī es balsoju par Latvijas līdzdalību ES. Taču esmu eiroreālists, jo tāda gluži vienkārši ir šī brīža ģeopolitiskā situācija mūsu kontinentā. Latvija ir Eiropā, mums jābūt Eiropas Savienībā, jo nav citu variantu. Mums ir jāuztic daļa sava valstiskuma, savas neatkarības citiem, jo pasaule pašlaik tieši tā veidojas. Tā globalizējas, un mums jādzīvo kopā ar visiem. Tikai laiks, gadu desmiti spēs izvērtēt notiekošo un pateikt, vai izvēle nākusi mūsu tautai par labu.
Vēl krietnu devu manā pretpriecāšanās noskaņojumā dod nesakārtotība mūsu valstī. Tādi stājamies savienībā, kuras lielākajā daļā valda lietu un attiecību kārtība. Pašvaldību reformā, kuras īstenošana ļautu daudz cerīgāk lūkoties uz ES naudu, esam iestrēguši. Pagastu priekšnieki labpatikā berzē rokas, jo viņiem “spīd” iespēja vēl pāris gadu būt ērtā mazstrādāšanas amatā.
Kādas ministrijas ierēdne neoficiālā sarunā klāstīja, kā pēdējos mēnešos “cepuši” vairākos gados iekavētus ES dokumentus. Tie visi uz Briseli aizsūtīti, tur akceptēti, bet, kad būs jāsāk īstenot steigā pieņemtos nepārdomātos lēmumus, tad tik sāksies. Vienu piemēru par mūsu ierēdņu sastrādātajām aplamībām – azbestu saturošu izstrādājumu noglabāšanu – žurnālisti jau analizē.
Tāpēc šķiet, ka priecāties un svinēt pāragri. Mums vēl milzu darbs veicams, lai justu un baudītu ES labumus.
