Izglītības jomā kardinālas pārmaiņas nav bijušas, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, nav arī gaidāmas, ja referendumā tiks nobalsots par dalību ES.
Izglītības jomā kardinālas pārmaiņas nav bijušas, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā (ES), nav arī gaidāmas, ja referendumā tiks nobalsots par dalību ES.
Par izglītības saturu un izglītības sistēmas uzbūvi dalībvalstis atbild pašas. Notikusi likumu saskaņošana, kas, Latvijai vēl neesot dalībvalsts statusā, ļāva līdzdarboties Eiropas izglītības jomā. Tā «Bauskas Dzīvei» vēstī politikas maģistre Sarmīte Grīnblate. Latvijā ir ieviestas visas ES likumdošanas prasības izglītībā un apmācībā. Latvijas Izglītības likumā jau ir ietverti principi, kas norādīti ES direktīvā par ieceļotāju un pārceļotāju bērnu izglītības nodrošināšanu, kā arī Eiropas Tiesas spriedumā noteiktie principi par studentu brīvas kustības nodrošināšanu.
Būs jāprot «paņemt naudu»
Profesionālās izglītības likumā iekļauti galvenie ES vienotās profesionālās apmācības politikas pamatprincipi, kā arī ieviesti profesionālās kvalifikācijas līmeņi, kas ļauj salīdzināt profesionālās izglītības rezultātu ar ES valstīs atzīto. ES ir noteikusi arī kopējus uzdevumus visām izglītības un praktiskās apmācības sistēmām Eiropas Savienībā, kuros ietverta skolotāju izglītības iespēju uzlabošana. Līdz šim uzdevumi Latvijai rekomendēti, bet pēc iestāšanās tie kļūs par oficiālu izglītības politiku.
Par vienīgo īsto ieguvumu, iestājoties Eiropas Savienībā, varētu uzskatīt iespēju paplašināšanos, akcentējot, ka tās ir iespējas, ne garantijas, uzskata S. Grīnblate. ES finansiālais atbalsts būs pieejams tikai tad, ja sniegsim savu līdzfinansējumu, tā S. Grīnblate. Politikas maģistre kā iespējamo zaudējumu min neprasmi, nespēju vai nevēlēšanos izmantot ES finanses.
***
«Bauskas Dzīve» aptaujāja jauniešus, kas ir bijuši mācību praksē, izglītojušies vidusskolā un studējuši Eiropas Savienības valstīs. Ko viņi domā par iespēju mācīties tur? Viņi devušies uz ES valstīm, izmantojot iespējas, kas pastāv un pastāvēs līdzās ES piedāvātajām.
Izvēlas praksi Anglijā
Baušķeniece Liene Kļaviņa, mācoties tagadējā Saulaines profesionālajā vidusskolā uzņēmējdarbību lauksaimniecībā, trešā kursa beigās devās mācību praksē uz Angliju, Kolčesteru Eseksas grāfistē. Liene stāsta, ka bijis jāizvēlas – palikt praksē Latvijā vai par savu naudu braukt uz Angliju. Jauniete izlēmusi doties uz tālo zemi, lai uzlabotu valodas zināšanas, gūtu praksi, pieredzi un nopelnītu naudu. Brauciens uz Angliju tika kārtots ar Jauno zemnieku kluba starpniecību.
Liene strādāja fermā. Viņas pienākumos ietilpa zemeņu, dārzeņu un augļu pakošana. Fermā kopā ar Lieni strādāja 150 jaunu cilvēku. «Praksi Anglijā uztvēru vairāk kā darbu, nevis mācības. Kaut arī mums maksāja mazāk nekā vietējiem strādniekiem, nopelnījām labi,» stāsta Liene. Jauniete Anglijā guvusi daudz jaunu zināšanu un ideju.
Tagad Liene Baltijas Krievu institūta Juridiskās fakultātes 1. kursā studē Eiropas Savienības tiesības un starptautiskās attiecības. Viņa spriež, – tieši pirmā mācību prakse likusi saprast, ka, protot valodas, paveras plašas iespējas strādāt un dzīvot ārzemēs. Liene izvēlējusies atbilstošu studiju virzienu, lai pavērtos milzīgs darba lauks, būtu iespēja iepazīt jaunus cilvēkus, saprast dažādu valstu politisko sistēmu. «ES pavērs iespējas man, nevis mammām vai omītēm,» tā Liene.
Divi gadi – pietiekami
Savukārt Guntars Štubis pēc Skaistkalnes vidusskolas 10. klases beigšanas, izturot konkursu, divus gadus mācījās Apvienotajā pasaules koledžā (United World Colleges – UWC) Itālijā. Viņš stāsta, ka divi gadi svešā valstī ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai iegūtu vērtīgu pieredzi un praksi. Jaunietis atzīst, ka pēc koledžas beigšanas bijusi iespēja studēt kādā no ārzemju augstskolām, taču jau pirms braukšanas uz Itāliju zinājis, ka studēs jurisprudenci Latvijas Universitātē, valstī, kurā dzīvo viņa ģimene, draugi, ir pazīstama vide, vienojoši uzskati.
Tagad Guntars ir Juridiskās fakultātes 3. kursa students. Puisis spriež, ka mācības UWC, kur atšķirībā no Latvijas vidusskolām daudz nācās strādāt patstāvīgi, sagatavoja viņu studijām. UWC bija jāveic ne mazums analītisku darbu, mācībās palīdzēja modernais tehniskais nodrošinājums. Guntars gan spriež, ka līdzīgas izglītības iestādes Itālijā nav tik labi aprīkotas, jo UWC tiek uzturēta no ziedojumiem. Apvienotajā pasaules koledžā mācījās skolēni no 72 pasaules valstīm.
Guntars teic, ka dzīve šādā kultūru daudzveidībā bija interesanta. Viņš neiebilstu, ja Latvijā pēc iestāšanās ES parādītos atšķirīgu rasu pārstāvji, bet samērīgā daudzumā. Jaunietis ir pārliecināts, ka vidusskolēniem mācības ārzemēs var nākt tikai par labu – skolēns iemācās pieņemt jauno un neparasto, kļūst patstāvīgs, spēj vērtēt notiekošo.
Guntars atzīstas, ka pagaidām nedomā pamest dzimteni, taču ir gatavs apsvērt dažādus piedāvājumus. Viņš cer iegūt maģistra grādu Lielbritānijā. «Kā Eiropas Savienības dalībvalsts studentam man būs iespēja pretendēt uz stipendiju,» tā G. Štubis.
Nevēlas būt imigrants
Tikpat patriotiski kā Guntars ir noskaņots arī baušķenieks Māris Katranži, Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Ostu vadības pēdējā kursa students, kurš astoņus mēnešus studēja LJA sadarbības augstskolā Starptautiskajā Jūras transporta akadēmijā (International Maritime transport academy – IMTA) Roterdamā (Nīderlandē). Māris stāsta, ka LJA studentiem ir ierasts doties mācīties specialitātē uz ārzemēm kredītu gūšanas nolūkos. Tā kā LJA ir IMTA sadarbības partnere, tad studentiem Roterdamā ir iespējams iegūt 50 procentu mācību maksas atlaidi. Lai varētu aizbraukt uz Roterdamu, Māris pats meklējis naudu mācībām, iztikai. Par dzīvesvietas atrašanu nebija jādomā, to sagādāja akadēmijas sadarbības kompānija.
intensīvs kurss
Astoņu mēnešu kursa – Ostu, jūras kravu un transporta menedžments – beigās viņš kļuva par diplomētu menedžeri. Māris stāsta, ka pasniedzēji Roterdamā izmantoja dažādus palīglīdzekļus. Nebija tik saspringti kā Latvijā jāpieraksta lekcijas. Māris, studējot ārzemēs, uzzināja arī daudz praktiskas informācijas par savu jomu.
Students atzīst, ka kurss bija intensīvs. To veidoja grupu un patstāvīgie darbi, diplomdarba sagataves. Māris uzsver, ka mācību kvalitāte ārvalstu un Latvijas augstskolās neatšķiras. Jaunietis uzskata, – savā specialitātē darbu atradīs. «Es izvēlos strādāt kā pamatiedzīvotājs Latvijā, nevis kā imigrants citā valstī,» tā Māris.
Viņš papildus studē jurisprudenci Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
***
Uzziņai
Jauniešu ieteikumi:
Par iespējām mācīties ārzemēs vispirms jāinteresējas savās mācību iestādēs.
Kaut arī izcīnīta stipendija, jāpaņem līdzi nauda neparedzētiem tēriņiem.
Jāiesaistās ārpusmācību un ārpusstudiju aktivitātēs.
