Ne tik sen ar nedēļas atstarpi divas reizes ārstējos Bauskas slimnīcā. Ir patīkami, ka mūsu slimnīcai dota iespēja ārstēt vismaz terapijas pacientus. Taču varētu būt arī ķirurģijas nodaļa, jo, domāju, ka ārsti mums ir lieliski un darba viņiem netrūktu, un cilvēkiem nebūtu jābrauc uz Jelgavu. Jo daudzi, tāpat kā es, no Jelgavas vairās «kā velns no krusta».
Pirms trim gadiem mani ar aklās zarnas plīsumu aizveda uz Jelgavu. Toreiz es vēl nezināju, kas ir Jelgava un kāda tur ārstēšana… Viss, ko es tur piedzīvoju, redzēju un dzirdēju, man vēl bieži rādās nakts murgos.
Bauskā dzīvoju kopš 1978. gada. No 40 gadu vecuma redzu tikai ar kreiso aci. Labi redzu tikai tad, kad cilvēks ir tuvumā. Dažreiz pat pazīstamu cilvēku pa lielāku gabalu nepazīstu un nepasveicinu. Lūdzu lai man piedod, jo tas nav aiz lepnības…
1980. gadā Bauskas slimnīcā Dr. Paozolas praksē dzimušais jaunākais dēls pašreiz ir mans lielākais atbalsts. Kaut arī viņa tēva bezatbildīgās rīcības dēļ kopš bērnības ir otrās grupas invalīds. Kaut gan darīt neko nevaru, ar savas vietējās dakterītes rūpēm un Bauskas novada sociālā dienesta darbinieču palīdzīgām rokām vēl dzīvoju un kaut ar padomu varu palīdzēt jaunākajam dēliņam.
Kad dēls gulēja slimnīcā, bija vajadzīga operācija. Divas reizes viņu operēja mūsu pašu ķirurgs Armands Pilickis. Viņš ir zinošs, saprotošs, vienkāršs un sirsnīgs. Labāku ārstu nav iespējams atrast un vēlēties. Arī es pati būtu ar mieru ārstēties tikai pie viņa. Mēs abi ar dēlu esam un vienmēr būsim viņam ļoti, ļoti pateicīgi. Lai Dievs dod viņam labu veselību un vēl ilgus darba un mūža gadus!
Otrs Bauskas slimnīcas ārsts, kuru es jau sen labi pazīstu, ir Juris Landorfs. Par viņu varu teikt tikai to labāko. Nupat runāju ar kādu paziņu, kuras vīru pēc slimības Landorfs bija uzcēlis, kaut arī citi nav gribējuši tam ticēt.
Bauskas slimnīcas personāls ir lieliski cilvēki. Vēlu visu nodomu piepildīšanos un laimīgu, skaistu 2020. gadu! It īpaši sanitārei Inārai, kura ir tik jauka kā saulīte. Pateicos visiem par ārstēšanu!
