Politiski represēto klubs «Rēta» augusta pirmajā valdes sēdē noskaidroja attieksmi pret parakstīšanos par referenduma sarīkošanu pilsonības jautājumā.
Politiski represēto klubs «Rēta» augusta pirmajā valdes sēdē noskaidroja attieksmi pret parakstīšanos par referenduma sarīkošanu pilsonības jautājumā.
Apskaužami vienota un reizē uzkrītoša ir to spēku koalīcija, kas vēršas pret parakstu vākšanu, lai tiktu izsludināts referendums jeb tautas nobalsošana par labojumiem Pilsonības likumā, secināja «Rētas» valdes locekļi. Šī procesa pretinieku pamatiebilde: ja tiks savākta desmitā daļa vēlētāju parakstu un notiks referendums, un tauta nobalsos pret grozījumiem Pilsonības likumā, Latvija nonākšot izolācijā, jo Eiropas Savienībā par mūsu valsts uzņemšanu tajā vairs i nerunāšot. Komunistiskā režīma represijās cietušie šādu varbūtību nepieļauj, jo tā būtu visklajākā tautas demokrātiskā ceļā paustas gribas ignorēšana.
Valdes sēdē vienojās, ka «tālredzīgo» politiķu labojumi likumā nav pieņemami. Kā zināms, tie paredz: pilsonību visiem! Turklāt bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, – bez latviešu valodas, citu zināšanu un lojalitātes pret Latviju pārbaudes! Tiesa, atzīstot, ka risks pastāv, bet tie- ši to neatklājot. Risks ir šāds: pēc 10 – 15 gadiem, kad pilsonību būs ieguvusi cittautiešu aktīvākā (vecuma ziņā) daļa un līdz vēlēšanu iecirkņiem vēl aizstaigās arī viņu latviski nerunājošie vecvecāki, kuri pilsonību saņēmuši kā dāvanu, Latvija demokrātiskā ceļā, jau līdz iekļūšanai Eiropas Savienībā, nonāks lielās austrumu valsts ietekmē. Latvijas valstiskumam punkts būs pielikts uz visiem laikiem, jo tā būs izlēmuši «Latvijas pilsoņi» demokrātiskās vēlēšanās. Politiski represētie izšķīrušies par mazāk riskantu variantu: parakstīties par referenduma sarīkošanu, lai latviešu tautai vitāli svarīgo jautājumu varētu izlemt nekavējoties, negaidot, kad to izdarīs par pilsoņiem kļuvušie cittautieši.
