Zivju fonds nolēmis piešķirt 3,5 tūkstošus latu projekta «Vimbu nārsta vietu atjaunošana» realizēšanai.
Zivju fonds nolēmis piešķirt 3,5 tūkstošus latu projekta «Vimbu nārsta vietu atjaunošana» realizēšanai.
Projektu šogad izstrādāja Jelgavas reģionālās vides pārvaldes ūdeņu aizsardzības inspektors Bauskas rajonā Valērijs Gabrāns. Tas saņēma vides speciālistu augstu novērtējumu. Sākotnēji bija paredzēta Mūsas upes gultnes tīrīšana posmā no gājēju tiltiņa līdz Mūsas tiltam Bauskā. Tagad projektā ieviestas korekcijas. Vimbu nārsta vietas nolemts atjaunot Lielupes sākumā aiz Ķirbaksalas. Bauskas rajona Padome, kas arī atbalsta projektu, darbu veikšanai piešķīrusi tūkstoš latu. Upes gultnes tīrīšanu jūlijā vēl nevarēja sākt, jo bija pārāk augsts ūdens līmenis.
Iekārtu operatoriem Bauskā rīko mācības
Šodien un rīt, 10. un 11. augustā, Bauskā turpinās Jelgavas reģiona notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru mācības. Tās tiek rīkotas pirmo reizi, Reģionālajai vides pārvaldei sadarbojoties ar firmas «Hidrostandarts» speciālistiem. Nodarbības vadīs vairāki lektori. Pēc teorētisko zinību apgūšanas operatori dosies izbraukumos uz vairākiem objektiem.
Latvijā nevienā mācību iestādē pagaidām nav iespējams apgūt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatora specialitāti, tādēļ trūkst kvalificētu darbinieku. Uz nodarbībām Bauskā uzaicināti 30 operatoru no Jelgavas reģiona trim rajoniem.
Traucēta attīrīšanas ierīču darbība
Vides speciālisti ir vienisprātis ar meteorologiem, ka 11. jūlija naktī Bauskas apkaimē sasniegts nokrišņu rekords. Šajā gadsimtā veikto novērojumu periodā Lielupē pirmo reizi konstatēta vislielākā ūdens caurtece.
Vai nokrišņu pārmērīgais daudzums nav atstājis postošu ietekmi uz vides procesiem? Šādu jautājumu «Bauskas Dzīve» uzdeva vides zinātņu maģistram Valērijam Gabrānam.
«No vides tīrības viedokļa tāda «profilakse» upēm būtu pat vēlama,» skaidro Valērijs Gabrāns. «Tas nav nekas slikts, ka sastāvējušos ūdeni atšķaida ar svaigām straumēm. Makšķernieki Bauskas upēs jūtas kā paradīzē. Zivis pēc plūdiem ķeras ļoti labi. Taču zem ūdens augstā līmeņa izveidojusies rudenim raksturīga aina, jo visi ūdensaugi atmiruši. Šogad tas noticis daudz agrāk nekā parasti. Augu atmiršana saistīta ar skābekļa trūkumu. Zemūdens flora šogad vairs neatjaunosies. Arī ūdens ķīmiskais sastāvs netipisks gadalaikam – tāds mēdz būt rudenī. Aizsargājamie vides objekti upju pārplūšanas dēļ nav cietuši, taču pēc lietavām gandrīz visās 40 mūsu rajona attīrīšanas iekārtās bija vērojama hidrauliskā pārslodze. Vislielāko iespaidu uz ierīču darbību nokrišņi atstāja Mežotnē. Gandrīz visa attīrīšanas iekārtu teritorija un biodīķi atradās zem ūdens. Vairākās vietās applūda notekūdeņu sūkņu stacijas. Pēc ūdens līmeņa pazemināšanās sūkņus izžāvēja, liela skāde nav nodarīta. Akciju sabiedrībā «Balticovo» bija izskalots kanalizācijas kolektors un attīrīšanas ierīču atsevišķi mezgli. Steidzami vajadzēja veikt remontdarbus.»
Izdota upju bioloģiskās kvalitātes karte
Vides datu centra vadībā Latvijas reģionu hidrologi sadarbībā ar ūdeņu aizsardzības inspektoriem realizē projektu «Upju bioloģiskās kvalitātes karte Latvijai». Šo karti interesenti var aplūkot Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas rajona nodaļā.
Šogad turpinājās mūsu rajona upju tīrības pētījumi. Speciālisti novērtēja 15 upju. Ūdens kvalitāti raksturo tīrība. Izšķir piesārņojuma sešas pakāpes. Kopaina liecina, ka Bauskas rajona upju ūdeņu kvalitāte ir apmierinoša. Jāņem vērā, ka zemienēs (kāds ir Bauskas apvidus) absolūti tīras upes nevar būt. Lēnās straumes dēļ vislielāko piesārņojumu rada ūdensaugi, kā arī intensīvā lauksaimniecība. Citādāka situācija ir kalnainajos reģionos, piemēram, Vidzemē. Tur pārsvarā ir straujas un krāčainas upes, kas ir svarīgs priekšnoteikums ūdens tīrībai.
