Manu uzmanību piesaistīja «Bauskas Dzīves» 8. maija numurā publicētā informācija «Vēlas pievilcīgāku Bausku». Dome izsludinājusi pilsētas centrālās daļas labiekārtošanas un apzaļumošanas ideju konkursu.
Manu uzmanību piesaistīja “Bauskas Dzīves” 8. maija numurā publicētā informācija “Vēlas pievilcīgāku Bausku”. Dome izsludinājusi pilsētas centrālās daļas labiekārtošanas un apzaļumošanas ideju konkursu. Nejūtos ne tik izdomas bagāta, ne tik zinoša, lai ieteiktu, kādi objekti iederētos pilsētas kopainā, kas to “vizuāli atdzīvinātu” un piešķirtu savdabību. Taču rosinājums raisa pārdomas.
Nav īsti skaidrs, par kādu centru ir runa. Ja uzskatām, ka ģeogrāfiskais Bauskas centrs ietver teritoriju ap rajona Padomes ēku un Domes mītni, tad, manuprāt, galvenie “izdaiļošanas” darbi ir vai nu padarīti, vai jau izplānoti. Tie ir lielveikals “Rimi” un gaidāmā degvielas uzpildes stacija. Vajadzīga tiešām kolosāla izdoma, lai pieskaņotos mūsu “plakanciemam”, kāds veidojas pilsētas centrā.
Domes vides un attīstības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs nav varējis nosaukt konkrētus objektus, kas būtu jāiekļauj pilsētvidē, bet aicina lietpratējus lauzīt galvas piedāvātajā virzienā. Cerams, ka atradīsies atsaucīgi un gudri cilvēki, kuru idejas pārtaps par akcentiem, kas piedienētu tikai un vienīgi Bauskai.
Pirms vairākiem gadiem Gailīšu pagasta iedzīvotājs koktēlnieks Aivars Students bija piedāvājis ideju Bauskā sarīkot koktēlniecības starptautisku simpoziju, kādi ik gadu notiek kādā no Eiropas pilsētām (tāds bijis pat Japānā), un tajās paliek vesels skulptūru dārzs, tūristu apskates objekts, kur sadzīvo dažādu tautu senie un arī mūsdienu motīvi. Domē ierosinājums uzklausīts ar interesi, un tas arī viss.
Manuprāt, Bauskas identitāte jeb vienkārši un latviski savdabīgums ir tās vecpilsēta. Diemžēl tā atgādina bārenīti, kurai nav pat rūpīgu audžuvecāku. Visai maz tur ir vietu, kur skatienu piesiet, lai rastos vēlēšanās kaut ko vairāk uzzināt par attiecīgo objektu. Jā, ir Rātsnams un tā atjaunošanas projekts, ir “Kvēle”, kas centās atdzīvināt Saules dārzu, bet cīniņā ar postītājiem zaudēja. Nepatīkamas asociācijas rada “Tavernas” nosaukums, kaut arī tur varot garšīgi paēst. Izčākstējusi ideja par grāmatu namu Pasta ielā.
Patiesībā vecpilsētu gribētos redzēt pavisam citādu. Ar jaukiem skvēriņiem, maziem veikaliņiem, kafejnīciņām, ar aptieku, grāmatu un rakstāmlietu veikaliņu, antikvariātu, bibliotēkas filiāli, kur vecpilsētas pamatiedzīvotāji varētu pāršķirstīt kaut vai mēnesi vecus žurnālus, kam nepietiek naudiņas, kā arī spēka uzrausties trešajā stāvā uz Centrālo bibliotēku, ar mīļām vasaras nojumēm, kur bez alkoholiķu klātbūtnes baudīt atvēsinošu malku. Turklāt to visu redzēt ar latviskiem, Bauskai raksturīgiem nosaukumiem, vienotiem uzrakstiem un fasāžu elementiem. Kāds sacīs – banāli. Bet ne viss banālais ir skaužams. Dziļos padomju laikos mākslas zinātnieks Herberts Dubins lekcijās kultūras darbiniekiem stāstīja, kā, piemēram, kapitālistiskajās valstīs moderno banku ēku fasādēs izmanto t. s. banālos elementus, lai piesaistītu klientus.
Bauskas vecpilsētas garam atbilst mākslas salons “Meistars Gothards”, suvenīru veikaliņš “GEKA” pretī luterāņu baznīcai, arī “Veltas centrs” un “Kungu ligzda”. Tie tikai daži akcenti blakus nolupušajām, pamestajām ēkām. Pagaidām vecpilsētā galvenokārt vēji dzenā smiltis, ko savērpj arī tonnām smagie furgoni, kas drebina ēkas un cilvēkus, bet mašīnu caurbraucēju skaitu diennaktī neviens vairs nekontrolē. Pāri Mēmeles tiltam un vecpilsētai arvien vēl mirgo dižais “Rimi” uzraksts. No lielveikala īpašniekiem acīmredzot jau pašā sākumā neviens nav prasījis saglabāt senās pilsētas vaibstus.
Vairāk uzmanības būtu pelnījusi Kalēju ieliņa un tās ķieģeļu sēta ar arkām. Atmodas sākumā nojauca posmu unikālā, gadsimtus izturējušā veidojuma. Runāja, ka tur būšot bērnu kafejnīca. Nav ne kafejnīcas, ne sētas, arī stiprie ķieģeļi aizvākti. Vai pilsētai kāds ir samaksājis par postījumu un morālu kaitējumu Bauskai?
Jā, man pārmetīs – viegli uzrakstīt. Taču mēs esam ievēlējuši darītājus, projektu vērtētājus un realizētājus, turklāt ne jau pret viņu pašu gribu. Tāpēc apsveicams ir ideju konkurss, kas varbūt kompensēs kaut mazumiņu tā pāridarījuma pilsētai, ko visi kopā esam pieļāvuši.
