Annai Zentelei Bārbeles pagasta «Dzērvēnos» iekārtota sava «baznīca».
Annai Zentelei Bārbeles pagasta “Dzērvēnos” iekārtota sava “baznīca”.
Guļamistabā vecā kumode pārveidota par lūgšanu stūrīti. Kad saplīsis spogulis, Anna tā vietā iekārusi Marijas svētbildi. Tā ir ģimenes relikvija, kas saglabājusies no paaudzes paaudzē. Nu jau desmit gadu gan priecīgos, gan skumjos brīžos viņa tur iededz svecīti. “Katram cilvēkam gribas meditēt, parunāties,” uzskata “Dzērvēnu” saimniece.
Māzeri ļauj izpausties
Sieviete ir kristīta katoļu baznīcā, tomēr atzīst: “Nekāda ticīgā neesmu. Neticu cieši, bet latviešu stilā, ka ir augstāka vara. Katrs cilvēks dvēselē tic kaut kam.”
Anna ir kristīta un iesvētīta Ozolainē, taču Ziemassvētkos dosies uz Skaistkalnes dievnamu, jo tas esot krāšņāks un svinīgāks. Katolicismā viņai nav pieņemama grēksūdze. Savukārt ceļos krišanas rituālu viņa labprāt izpilda gan baznīcā, gan pie Svētās Marijas relikvijas savās mājās.
“Dzērvēnu” pagalmā, tieši pretī ieejai, novietots neliels krucifikss, pie tā – izpušķota eglīte. Arī ēkas otrā pusē ir izrotāta zaļā skaistule. Kaza eglītes zarus ir nedaudz papluinījusi, tāpēc kociņa proporcijas ir izjauktas. Saimniece skaidro, ka krucifikss nama priekšā nepieciešams līdzsvaram, jo pie mājas stāv no māzera veidots velns. Māzeri ļauj Annai izpausties.
Laukos – citāda attieksme
Viņas dzimta “Dzērvēnos” mīt kopš 1932. gada. Anna spriež, ka ēkai varētu būt trīssimt gadu. Viņa teic: “Kaut arī tā ir veca būda, tomēr nesen nācu mājās no sarīkojuma un dziedāju: “Nekur nav tik labi kā mājās”, redzot, kā senatnīgie, smagnējie “Dzērvēni” svinīgi guļ klusumā… Laukos pret māju cilvēkiem ir citāda attieksme nekā pilsētā. Bērniem allaž saku: “Neaizmirstiet, ka jums vienmēr būs tēva nams, kur atgriezties.””
Saimniece uzskata, ka vecās lauku mājās neiederas modernas mēbeles. “Es tās neesmu gādājusi,” atzīst “Dzērvēnu” saimniece. Telpas A. Zentele rotā ar dažādiem pašas veidotiem priekšmetiem vai no aizmirstības izvilktām lellēm kā pašlaik. Viņa cer, ka ēkai, kurā ir piecas istabas, divas virtuves un halles, mazbērni atradīs peļņu nesošu pielietojumu. Ar jaunāko paaudzi jau pārspriests, ka “Dzērvēnus” varētu veidot par tūristiem pievilcīgu vietu. “Es pati to vairs nespēju, nav spēka. Trešās Atmodas sākumā savos īpašumos labību sējām ar prieku, tagad to darām ar smagu roku. Ir daudz šķēršļu, kas neļauj saimniecībai plaukt, taču cīnos,” nopūšas Anna.
Tomēr pēc mirkļa viņa novērtē, cik svarīgi, ka ir savs jumts virs galvas un var izdzīvot. No Annas labestība līst kā no pilna spaiņa pat tad, kad viņa stās ta par neseno zagļu viesošanos “Dzērvēnos”. Viņi aiznesuši pat konservus. Saimniece, to komentējot, teic: “Man ir, ko ēst, varbūt viņiem nebija.
