Pagājušajā nedēļā kāda mežotniece, kura ļoti labi pazīst mūsu lauku dzīvi un cilvēkus, piezvanīja redakcijai un vaicāja: «Kas būs tiem ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par Latvijai piemēroto Eiropas Savienības noteikumu pārspīlējumiem?».
Pagājušajā nedēļā kāda mežotniece, kura ļoti labi pazīst mūsu lauku dzīvi un cilvēkus, piezvanīja redakcijai un vaicāja: “Kas būs tiem ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par Latvijai piemēroto Eiropas Savienības (ES) noteikumu pārspīlējumiem?” Tādas domas viņai raisījušās, izlasot “Latvijas Avīzes” 26. maija numurā publikāciju “ES prasību vietējie pārspīlējumi”, kas atklāj pārmērības, mūsu valsts lauksaimniecībai un zivsaimniecībai piemērojot ES regulas (likumus) un direktīvas (ieteikumus). Šajā pašā informācijā vēstīts, ka Zemkopības ministrija sākusi virzīt Ministru kabinetam labojumus dažādos noteikumos, lai pārspīlējumus novērstu. Tātad – kaut kas tiks darīts, piemēram, lai atvieglotu uzņēmumu atzīšanu, pārtikas pārdošanu, kautuvju darbību un vēl citus jautājumus. Cerams, būs vieglāk uzņēmējiem. Ko lai saka vērīgajai mežotniecei?
Manuprāt, diezin vai ierēdņiem, kas bijuši pārāk centīgi, tulkiem, kuri nav precīzi no svešvalodas latviskojuši lietu būtību, juristiem un pat iepriekšējo valdību ministriem kaut kas draudētu. Visa līdzšinējā prakse to apstiprina. Kā jums šķiet, vai atradīsies pacietīgi lauku uzņēmēji, kuri pētīs un rēķinās, kādus morālus un arī materiālus zaudējumus viņiem radījuši pārspīlējumi? Pie kā viņi vērsīsies?
Mūsu lauku saimnieki, mazi, vidēji un lieli, gatavojot pieprasījumus ES vienoto platībmaksājumu saņemšanai, apzinājās, ko nozīmē kārtot dokumentāciju un uzskaitīt platības līdz hektāra simtdaļai. Kā zināms, no 20. aprīļa līdz 20. maijam bija jāizņem un jānoformē dokumenti, lai šī gada beigās varētu dabūt ilgi gaidītos ES maksājumus. Dokumentu kārtošanu daudzi atlika uz pēdējām dienām.
“Bauskas Dzīve” ir uzklausījusi lasītāju pozitīvu atzinumu par abu iestāžu darbinieku lietišķu un klientus uzmundrinošu pienākumu izpildi. Pieteikumus vēl turpina pieņemt līdz 14. jūnijam, bet par katru dienu pēc 20. maija rēķina soda procentus. Tāda stingra ir ES maksājumu saņemšanas kārtība, pie kuras mums gluži vienkārši jāpierod un jāmācās to pieņemt.
Pieteikumu iesniegšanas periodā dzirdēju vēl šādu izteikumu – latviskai mentalitātei nav pieņemams, ka jebkurš tiek uzskatīts par krāpnieku. Proti, “Rokasgrāmatā platību maksājumu saņemšanai 2004. gadā” vairākās lappusēs ir ailes “Pārkāpums/Sankcijas”. Ja acu priekšā vīd šie divi vārdi, tad cilvēks taču var justies neomulīgi. Arī tādēļ viena daļa lauksaimniecības zemes izmantotāju, kuri pērn bija veikuši priekšreģistrāciju, pieteikumus naudas saņemšanai neiesniedza.
Runājot par ES nosacījumu izpildi lauksaimniecībā, jāatgādina kādreiz rakstītais – šajā kardinālu jauninājumu periodā līdzās lauku saimniekiem būtu vajadzīgs savs drošs konsultants katrā pagastā, kam algu maksā Zemkopības ministrija, kā tas kādreiz bija. Pašlaik ir tik vien, cik katras pašvaldības labā griba un budžets atļauj.
