Skumji vai priecīgi, bet klāt ir 1. septembris. Starta un robežlīnijas brīdis. Pirmklasniekiem sākas pilnīgi cita dzīve.
Skumji vai priecīgi, bet klāt ir 1. septembris. Starta un robežlīnijas brīdis. Pirmklasniekiem sākas pilnīgi cita dzīve. Arī tiem, kuri mācī-sies vecākajās klasēs, pēc vasa-ras brīvdienām jāpielāgojas citam ikdienas ritmam. Pār-ejas perioda pirmās nedēļas saprotoši «jāpārlaiž» visiem kopā – vecākiem, bērniem un viņu pedagogiem.
Visām mammām un tētiem droši vien gribas, lai viņu at-vases cītīgi mācītos. Bet diem-žēl visiem neveicas vienlīdz labi. Konkurence un stress dzīvē, arī skolā daudzus bremzē un pat gremdē. Ir bērni, kuri jūtas tā visa nomākti, kuri nespēj vienlīdz labi apgūt visus nepieciešamos pamatpriekšmetus. Ne viens vien tēvs vai mamma droši vien skumji no-pūties – es savulaik tik labi mācījos, augstskolu beidzu, bet mans dēls (meita)… Ko darīt, ko ieteikt? Droši vien jācenšas atklāt un rast to jomu, kura bērnam tiešām interesē un ku-rā viņš varētu gūt vislabākos rezultātus. Šīs spējas jāattīsta, un tajā virzienā kopīgi būtu jā-darbojas visam «trīsstūrim» – bērnam, vecākiem, skolotājiem. Darbotiesgribu veicina veiksme. Ja kaut kur veicas, tas rosina arī kaut ko sasniegt, pēc kaut kā tiekties. Ja skolēns nesaredz un nesajūt rezultātus un jēgu savam darbam, ja viņš ne reizi netiek pozitīvi novērtēts, tiek postīta viņa personība. Dzīvot ar domu, ka esi dzīves pabērns, ir grūti, tu vari visu zaudēt. Un tur vainojami var būt tikai pieaugušie – ve-cāki un skolotāji. Vispārzināmas lietas, vai ne? Bet cik bieži un labi tās arī realizējam?
Tā gribētos jauno mācību gadu sākt ar labiem nodo-miem… «Bauskas Dzīve» novēl pasargāt citam citu no vilšanās un no sāpēm. Īpaši – pasargāsim bērnus no sāpēm, jo tā tomēr ir pieaugušo daļa. Bērni, reiz sāpes izcietuši, nekad vairs nespēj būt bērnišķīgi…
