Ceraukstes pagasta padome ūdensapgādes sistēmas sakārtošanas termiņu nolēmusi pagarināt līdz šī gada 30. jūnijam.
Ceraukstes pagasta padome ūdensapgādes sistēmas sakārtošanas termiņu nolēmusi pagarināt līdz šī gada 30. jūnijam.
Iesniegumus par tā apstiprinājumu nosūtīs Vides ministrijai un Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai. Pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Feldmanis ir pārliecināts, ka šis tiešām ir termiņš, kurā visi darbi būs paveikti.
Nosaka reālu termiņu
Darbu izpilde ir jūtami ieilgusi, jo līguma sākotnējais termiņš bija 2005. gada 31. oktobris. Sistēmas rekonstrukcija sākās augustā, un teorētiski to bija iespējams paveikt arī tik īsā termiņā, atzīst pagasta izpilddirektors Jāzeps Lasovskis. Viņš paskaidroja: “Jāņem arī vērā tas, ka pašvaldības vainas dēļ ģenerāluzņēmēja noskaidrošanai tika rīkots atkārtots konkurss.” Vēl aizkavējās attīrīšanas ierīču piegāde no rūpnīcas, kas atrodas Igaunijā, un tādējādi ieilgusi visa objekta nodošana, jo vairākus darbus nevar pabeigt ziemā. Termiņa pēdējais pagarinājums noteikts saskaņā ar attīrīšanas ierīču specifiku. Konteineri, kuros izmanto bioloģiskās metodes, kādu laiku jādarbina, lai baktērijas savairotos pietiekamā daudzumā un notekūdeņu kvalitāte atbilstu Ministru kabineta izvirzītām prasībām.
26. janvārī pagastmājā bija ieradies ģenerāluzņēmējas – SIA “Eko akva” – valdes priekšsēdētājs Andrejs Ļubovičs, apakšuzņēmējas – SIA “Rio” – pārstāvis Pāvels Karps un būvinspektors Antons Pokšāns. Kopīgi ar pasūtītājas – Ceraukstes pagasta padomes – pārstāvjiem izvērsās kavēšanās iemeslu analīze un tika konkretizēts grafiks, lai varētu nodot ekspluatācijā objekta atsevišķas daļas. Pašvaldība par to īpaši ieinteresēta, jo ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijai ir ņemts kredīts. Kopējās izmaksas sasniedz 136 tūkstošus latu, 75 procenti no šīs summas būs Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda finansējums. Tā kā iecerēto bija paredzēts īstenot jau pērn, bet tas nav noticis, kavēsies ES naudas saņemšana.
Objektu nodos pa daļām
Ceraukstietis Vitauts Dzenis, būdams pašvaldības priekšsēdētājs, sāka darbu ar projektu un labi orientējas tā īstenošanas procesā. Viņš sacīja: “Jūtos līdzatbildīgs visā notiekošajā.” V. Dzenis no dažādiem aspektiem analizēja rekonstrukcijas gaitu un izteica vairākus secinājumus, kas, jādomā, varētu būt vērā ņemami arī citām pašvaldībām. Proti, sadalīt darbu norisi un izpildi posmos, tādējādi, nodrošinot naudas plūsmu, stingri sekot grafiku izpildei. Sarunās vienojās, ka februārī būs iespējams auditēt ūdensvada izbūvi un sūkņu māju, kā arī atdzelžošanas sistēmas izveidi.
Izrādās, Ceraukstes pašvaldība avansa maksājumu firmai ir veikusi 20 procentu apmērā un 30 procentu no kopējās summas veido samaksa par darbu izpildi. Ģenerāluzņēmējai pārskaitīta arī nauda par piegādātām iekārtām.
Vajag vēl vienu atdzelžošanas sistēmu
Tā kā pašvaldībām ir iespējams saņemt ES naudu ūdenssaimniecības sakārtošanai, tas tiek darīts aktīvi. Nav nekāds noslēpums, ka pašlaik Latvijā nav pietiekami daudz specializētu uzņēmumu, kas šos darbus veiktu. Firmām tie ir ļoti izdevīgi, jo pastāv garantija par finansējumu. Darbu ņēmēji piedalās daudzos konkursos un pārvērtē savas iespējas. Arī tas ir jāatzīst, secināja ceraukstieši. Viņi neuzskata, ka “Eko akva” būtu rīkojusies negodprātīgi, taču pašvaldībai ir gana sarežģījumu.
Pagasta izpilddirektors J. Lasovskis apstiprina, ka ūdensapgādes pilnveide turpināsies un ir svarīgi uzturēt labas partnerattiecības. Pašreizējā projekta īstenošanas gaitā jau atklājies, ka atdzelžošana būs nepieciešama Ceraukstes ciemā, jo arī Latvijā 2015. gadā stāsies spēkā ES normatīvs, ka dzelzs saturs vienā litrā ūdens var būt divi miligrami. Saskaņā ar sākotnējo projektu atdzelžošana bija paredzēta tikai pie Griķu pamatskolas. Tā kā darbi ir aizkavējušies, pašvaldība Vides ministrijai sagatavos iesniegumu par otras atdzelžošanas sistēmas izveidi. Cerams, to izdosies īstenot.
Abi iepriekš minētie uzņēmumi ir strādājuši ūdensapgādes sakārtošanā Codes pagastā. Tā priekšsēdētājs Andris Āboliņš “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Objektu nodošanas termiņus firmas nekavēja. Neslēpšu, mūsu prasības sadarbības partneriem bija dzelžainas. Tādām, manuprāt, tām ir jābūt.”
