Vēl konkrēti nevar pateikt, cik daudz naudas pašvaldības varēs paņemt no ES fondiem, jo ir daudz neskaidrību par fondu apguvi.
Vēl konkrēti nevar pateikt, cik daudz naudas pašvaldības varēs paņemt no ES fondiem, jo ir daudz neskaidrību par fondu apguvi. Varam spriest tikai teorētiski, saka Bauskas pilsētas Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva. Viņa iesaka atgriezties pie šīs tēmas pēc pirmo projektu pieteikumu iesniegšanas.
Tomēr speciāliste neslēpj bažas, ka mazās vietvaras, kāda ir arī Bauska ar gandrīz 11 tūkstoš iedzīvotājiem, nesaņems cerēto atbalstu fundamentālām lietām. Arī citas vietvaras Latvijā paudušas viedokli, ka ES fondu pieejamā nauda padziļināšot jau tā ievērojamo plaisu starp nelielajām un prāvajām pašvaldībām.
Kamēr galvaspilsētā par ES struktūrfondu naudu optimizēs transporta sistēmu un uzlabos satiksmes drošību, jo Rīgai ir nacionālā programma, tikmēr Bauska var piedalīties vienīgi atklāto projektu konkursā.
Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi nav paredzēti Bauskā tik ļoti gaidītajam ielu remontam, taču gandrīz neiespējami ir uzvarēt pat atklāto projektu konkursā “Transporta sistēmas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi pašvaldībās”. Ja piedalīsies, piemēram, Ventspils un gūs atbalstu, citiem naudas vairs neatliks.
Pašvaldībām tiks pabiras no kungu galda. Šādi ES struktūrfondu apguvi raksturo Jānis Mičulis, pilsētas Domes izpilddirektors.
Pašvaldībām ir iespēja piedalīties nelielos grantu projektos, taču tajos var gūt mazu finansējumu, jo konkurence ir nežēlīga. Vietvaru vadītāji, visticamāk, varēšot sagaidīt, ka viņus aicinās uz ES struktūrfondu finansētiem semināriem, cienās ar kafiju, apgādās ar izdales materiāliem un glītām pildspalvām, taču pašvaldību ceļi paliks tikpat bedraini kā līdz šim un nebūs atbalsta, lai radītu jaunas darba vietas.
Var cerēt, ka kaut kas mainīsies, kad izklīdīs fondu apguves neskaidrības migla. taču ir pamatotas bažas, ka nabagās vietvaras kļūs vēl nabagākas, ja pat Bauska ar vairāk nekā diviem miljoniem lielu budžetu ES naudu var gūt, piemēram, tikai tūrisma objektu norādēm, bukletiem, nevis vecpilsētas saglabāšanai. Protams, pilsētas attīstības un plānošanas speciālisti ir pilni apņēmības nosmelt no ES struktūrfondiem tik, cik iespējams. Sāk piepildīties jau agrāk sacītais, ka mazās pašvaldības var nemaz necerēt uz kardinālām pārmaiņām.
Varbūt mēs nenovērtējam savu pilsētu, saka D. Nikolājeva, mēģinot sarunu par ES struktūrfondu pieejamību pašvaldībām noslēgt optimistiskāk, jo siltumtīkli ir sakārtoti, ielas, kaut arī salāpītas, tomēr izbraucamas. Vecpilsētas iedzīvotājiem ir iespēja savu mājokli pievienot gāzes vadam.
