Valsts budžets jau sāk izjust «Covid-19» radītās ekonomiskās sekas – kopbudžeta nodokļu ieņēmumi no plānotā atpaliek par 9,3 procentiem. Taču pašvaldības pašlaik nodokļu samazinājums nav skāris un arī tendencei tiem samazināties uzmanību pašlaik nepievērš.
Jūlijā novadu domju sēdēs parasti notiek budžeta ieņēmumu un izdevumu pārskats. Pašreizējie dati liecina, ka ieņēmumi ir pat lielāki vai atbilstoši gaidītajam. Tiesa, Finanšu ministrija situāciju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) skaidro šādi: «… pārsniedza plānu saistībā ar augsto plāna pārpildi janvārī – februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020. gada sākumā, kad vēl «Covid-19» situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par dividenžu maksājumiem.» Tagad pamazām ar IIN notiek tas pats, kas ar citiem nodokļiem, – ieņēmumi samazinās, un novadu domēm tomēr uz gada beigām būtu jārēķinās, ka ieņēmumi būs mazāki, nekā plānots.
Nodokļu maksājumi apmierina
Bauskas novada finanšu komitejas sēdē, kas notika 23. jūlijā, par budžeta ieņēmumiem informēja pašvaldības ekonomikas un finanšu nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Oļehnoviča. Saņemtie ieņēmumi jau ir 56,7 procenti no plānotā. Lielākā daļa no šīs summas gan ir mērķdotācijas, pamatā pedagogu atalgojumam, kas jau atvēlētas astoņiem mēnešiem. Nodokļu ieņēmumi ir 47,8 procenti, un tieši IIN – 47,1 procents no plānotā, bet iepriekš pirmajā pusgadā esot bijis plānots iegūt 46,6 procentus no kopējās IIN summas.
Arī nekustamā īpašuma nodoklis pusgadā ir iekasēts 52,2 procentu apmērā. Dabas resursu nodoklis pašlaik iekasēts maz – 29,3 procenti, bet novada budžetā tā ir salīdzinoši ļoti maza summa. Izdevumu izpilde – arī 47,7 procentu apmērā.
Deputātus un domes vadību saņemtā informācija par budžeta izpildi apmierināja.
Ekonomija nenotikušo kultūras pasākumu dēļ
Iecavas novadā pašvaldības iestāžu budžeta izpildes datus par pirmo pusgadu skatīja finanšu komitejas sēdē 14. jūlijā. ««Covid-19» pandēmija uz budžeta ienākumiem nav radījusi vērā ņemamas sekas. Nodokļu ieņēmumu apmērs ir līdzīgs kā iepriekšējos gados. Pašvaldība būs spējīga pildīt finansiālās saistības. Pagaidām situācija ir stabila un bažām nav iemesla,» informē Lelde Podniece-Jostmane, Iecavas novada pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Līdzīgs viedoklis ir Rundāles novada pašvaldībai. «Rundāles novada pašvaldības darbu «Covid-19» ietekmējis minimāli. Budžets pildās saskaņā ar plānoto. Pirmajos sešos mēnešos par trīs procentiem mazāk iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas, paredzams, neatstās būtisku ietekmi uz tālāko budžeta izpildi. Plānotie projekti rit, kā iecerēts. Eiropas projektu realizācijai lūdzam aizdevumus Valsts kasē. Ir naudas ekonomija nenotikušo kultūras pasākumu dēļ – izpilde pirmajā pusgadā bija tikai 27 pro-centi. Nenovērojam, ka «Covid-19» būtu negatīvi ietekmējis komunālo maksājumu iekasēšanu,» skaidro Rundāles novada domes finanšu un investīciju nodaļas vadītāja Marija Abramčika.
Fakti
Pirmajā pusgadā kopbudžetā 131,4 miljonu eiro deficīts
Atbilstīgi Valsts kases publicētajiem datiem, šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4 procentiem zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljoniem eiro jeb 8,2 procentiem vairāk nekā 2019. gada pirmajā pusgadā.
Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies, un tajā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, bet pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā atpalika no plānotā par 426,6 miljoniem eiro jeb 9,3 procentiem. Nodokļu ieņēmumi plānoto apmēru nesasniedza visās lielākajās nodokļu grupās, izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli, kam ieņēmumi par 35,3 miljoniem eiro jeb 4,4 procentiem pārsniedza plānu saistībā ar augsto plāna pārpildi janvārī – februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis
2020. gada sākumā, kad vēl «Covid-19» situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par dividenžu maksājumiem.
Sociālo pabalstu izdevumi pirmajā pusgadā veidoja 1 806,9 miljonus eiro, kas bija par 237,7 miljoniem eiro jeb 15,1 procentu vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Izdevumi pārējiem pabalstiem pieauga par 24,1 procentu jeb 125,2 miljoniem eiro, ko noteica veiktā dīkstāves pabalstu izmaksa, pirmajā pusgadā 46 miljoni eiro, kā arī pieaugums slimības un bezdarbnieku pabalstu izdevumos valsts speciālajā budžetā.
Avots: Finanšu ministrija.
