Iecavniekam IMANTAM ZAĶIM vakar, 26. februārī, palika 30 gadu. Taču viņš svinības rīkošot tikai tad, kad būs paveikts kāds darbs.
Iecavniekam IMANTAM ZAĶIM vakar, 26. februārī, palika 30 gadu. Taču viņš svinības rīkošot tikai tad, kad būs paveikts kāds darbs.
“Iepriekšējā dzimšanas dienā nolēmu līdz apaļajai jubilejai mājas lielajā priekšnamā ielikt dēlīšu grīdu. Vēl pāris dienu būs jāstrādā,” teic Imants. Ciemiņus viņš aicināšot, kad grīda būs nolakota.
Jau iebraucot sētā, var redzēt, ka saimniekam ir savs stils. Pagalms bruģēts ar ozola bluķu ripām. Mūs sagaida Imants, sieva Gita, septiņgadīgā Anna un piecgadīgais Kārlis. Gita tikko atgriezusies no darba Iecavas vidusskolā. Tās direktore ir Gitas vīramāte Agra Zaķe.
Mājā pamanāms jubilāra prasmīgo roku darbs. Bērnistabā jauki iederas sarkankoka bufete, skapīši, guļamistabā izceļas liela koka gulta. Starp istabām ir bīdāmas durvis. “Citi taisa eiroremontu, liek lamināta grīdu, man tīk dabiski materiāli,” atklāj jubilārs.
Gitas tēvs pirms astoņiem gadiem jaunajam pārim kāzās uzdāvinājis pašcelto māju. “Kredītu neņēmām, man patīk pamazām pašam visu radīt. Mēbeles nav jāpērk veikalā, jo varu tās pagatavot. Mājas remonts ir uz maniem pleciem,” teic iecavnieks. Imantaprāt, 30 gadi ir lielais pārdomu laiks, gribas, lai būtu kaut kas nozīmīgs paveikts. Viņš iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē, kur apgūst amatniecības tehnoloģiju un dizaina specialitāti. Imants sapratis, ka ar amatniecības vidusskolas izglītību nepietiek. Tagad prieks, ka pirmā sesija labi nokārtota.
Jubilārs uzskata, ka jaunam cilvēkam ir jāiet sabiedrībā. Pirms gada abi ar sievu nolēmuši mest pie miera stresaino un fiziski nogurdinošo zemkopja darbu. Līdz tam Imanta tēva dāvinātā zemē audzējuši dārzeņus. “Tad vīrs nāca mājās, nostrādājies mellu muti, tagad pavisam cits cilvēks,” saka Gita. Paralēli studijām meistars veic privātos pasūtījumus, izgatavojot mēbeles, iekārtas. “Viņš ir radošs cilvēks, pat dzīvžogam izveidoja neparastu formu,” lepojas Gita.
Brīvdienās Zaķu ģimene dodas uz slēpotāju iecienīto Žagarkalnu, arī Kārlis brauc ar sniega dēli. Pirms desmit gadiem, kad Latvijā sāka parādīties šis sporta veids, Imants no finie ra pagatavojis pirmo dēli. Tagad viņš jau ir pieredzējis braucējs.
Šoziem arī Imanta mamma Agra labprāt sporto kopā ar jaunajiem. Imantam ir divas māsas, viena vēl mācās skolā. “Biju tikko apprecējies, un daudzi domāja, ka divgadīgā meitenīte ir mūsu bērniņš. Nācās skaidrot, ka tā ir mana mazā, mīļā māsiņa,” sirsnīgi smejot, saka Imants.
