Iecavniecei ĪRISAI JANEKAI svētdien, 21. martā, 30. dzimšanas diena.
Iecavniecei ĪRISAI JANEKAI svētdien, 21. martā, 30. dzimšanas diena.
Īrisa ir drošsirdīga un nebaidās riskēt. Skolas laikā viņa aktīvi trenējusies basketbolā un aizrāvusies arī ar zirgu sportu. Jubilāre atceras: “Trenējos Dartijā, gadījās arī traumas. Nelaimīgi krītot no zirga, stipri sasitu roku. Vecāki neatbalstīja manu aizraušanos, tāpēc mēģināju sāpes neizrādīt. Vecmāmiņa sapampušai rokai uzlika kompresi, diemžēl tas nelīdzēja. Atklājās, ka roka ir lauzta.”
Janvārī Īrisas vīram Laurim darbavieta uzdāvinājusi braucienu uz Slovākiju. Īrisa devusies viņam līdzi slēpot un pirmo reizi uz ārzemēm: “Neesmu liela slēpotāja, pirms tam dažas reizes biju laidusies no maziem kalniņiem. Slovākijā jutos pārdroša. Nav aprakstāmas izjūtas, braucot no 1600 metru augsta kalna. Gluži vai lidoju, tad apstājos atpūsties, vēroju dabu. Tās bija svaigas emocijas.”
Īrisa būtu gatava piedalīties arī rallijā. Autovadītājas tiesības esot jau sen, tomēr pierasts, ka mašīnu stūrē vīrs. “Atceros, kā braucu uz Rīgu. Nesen biju saņēmusi tiesības, bet rokas uz stūres trīcēja. Tomēr pa centru rullēju itin braši, lai redz, ka sieviete nemaz nav švaks šoferis,” stāsta Īrisa.
Ikdienā pa ceļam uz darbu Rīgā vīrs aizved meitu Aneti uz skolu. Kopā ar četrgadīgo Tomiņu Īrisa dodas uz bērnudārzu, pēc tam uz veikalu “Eila”, kur viņa strādā par pārdevēju konsultanti. Svētdienas vienmēr tiek veltītas ģimenei. Visi kopā brauc pie vīra vecākiem, izkarsējas un noperas pirtiņā. “Bērnus radinām pie kultūras, regulāri apmeklējam teātri, koncertus,” stāsta jubilāre.
Īrisai un Laurim augustā paies 11 kopdzīves gadu. Viņiem ir tradīcija – divatā aizbraukt uz Rīgu un aiziet uz kādu eksotisku restorānu. Bijuši daudzviet, nobaudījuši arī meksikāņu virtuvi. Bērnus tikmēr pieskatot Īrisas un Laura vecāki. Dzīvesvietu Īrisa nevēlas mainīt: “Tuvu ir lauki, bērni var izskraidīties. Pati esmu izbaudījusi, ko nozīmē būt pie dabas. Lauku vide cilvēkam ir vajadzīga, tad arī dvēsele kļūst maigāka.
