Laukos dzīvojot, katra dzīva radība ir sētai piederīga un ieņem vietu arī saimnieka sirdī. Tādēļ manī tikai pamazām norimst satraukums, un ar grūtībām valdu asaras, skatoties, kā cieš mans mazais suņuks.
Laukos dzīvojot, katra dzīva radība ir sētai piederīga un ieņem vietu arī saimnieka sirdī. Tādēļ manī tikai pamazām norimst satraukums, un ar grūtībām valdu asaras, skatoties, kā cieš mans mazais suņuks. Viņam uzbruka tuvējo kaimiņu mājas sargi, augumā daudz lielāki. Tiem ir ļauta brīva vaļa. Lai kā nevēlos ar kaimiņiem konfliktēt, tomēr jāteic, ka šie divi suņi terorizē tuvējo apkārtni. Sarunas ar saimnieci vienmēr nonāk strupceļā, jo viņa nevēlas objektīvi vērtēt situāciju.
Pēc uzbrukuma manam suņukam zvanīju Brunavas pagasta administratīvās komisijas priekšsēdētājam, bijušajam policijas iecirkņa inspektoram Ernestam Iļņickim. Lūdzu viņam teikt savu vārdu. Bija patīkami just sapratni. Pēc tam sekoja arī rīcība. Ceru, ka man un citiem apkārtnes iedzīvotājiem, arī mājdzīvniekiem vairs nebūs jābaidās no četrkājainajiem teroristiem. Paldies E. Iļņickim par atsaucību!