Tikai tad, kad beidzot sagaidītas saulainas dienas, saprotam, cik noguruši esam garajos ziemas mēnešos.
Tikai tad, kad beidzot sagaidītas saulainas dienas, saprotam, cik noguruši esam garajos ziemas mēnešos.
“Veselības centra 4” ģimenes ārste Inese Strautiņa specializējusies endokrinoloģijā. Viņa stāsta par iespējām palīdzēt organismam.
Piesārņojums kaitē
Pat veselīgs dzīvesveids diemžēl mūs nepasargā no apkārtējās vides ietekmes. Tie, kuri nekad nav smēķējuši, spiesti ieelpot citu pīpēto cigarešu dūmus mājās, darbā vai kafejnīcā. Gaiss pilsētā ir piesārņots ar autoizplūdes gāzēm.
Arī pārtikas produktu apstrādē bieži vien tiek izmantotas dažādas ķīmiskas vielas. Jāzina, ka vides piesārņojums atstāj iespaidu uz veselību – organismā brīvo radikāļu daudzums kļūst lielāks, cieš imūnsistēma, rodas hronisks nogurums.
Ja nav atklāta kāda konkrēta saslimšana, var palīdzēt minerālvielu – selēna un cinka – lietošana. To daudzums augu valsts produktos ir niecīgs, un tāpēc ieteicamas pārtikas piedevas. Par cinka trūkumu organismā signalizē trausli, bojāti mati, lūstoši nagi, sausa āda, nepārvarams nogurums.
Savukārt selēns aizkavē novecošanas procesus un samazina ļaundabīgo audzēju veidošanās risku. Tāpēc speciālisti iesaka papildināt savu uzturu ar selēna un cinka kapsulām, kurās ir arī vitamīni A, C, E, stāsta I. Strautiņa.
Rada aizsargsistēmu
Par laimi, brīvos radikāļus iespējams apkarot ar antioksidantiem, kurus nelielos daudzumos ražo organisms un bagātīgi satur augļi, dārzeņi un soja.
Zem svešādā vārda “antioksidanti” slēpjas labi pazīstamais C un E vitamīns, A vitamīns (beta karotīns), selēns, cinks un citas minerālvielas. Kopā tās veido sarežģītu antioksidantīvo aizsargsistēmu, kas piesaista sev agresīvas molekulas (brīvos radikāļus) un padara tās nekaitīgas.
Ja organismā trūkst antioksidantu, var attīstīties daudzas slimības – miokarda infarkts, insults, ateroskleroze, ļaundabīgi audzēji, katarakta u. c. Lietojot antioksidantus, samazinās risks saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem. Kā antioksidants darbojas arī zaļā tēja un citrusaugļi, kas stiprina imūnsistēmu un nomāc arī audzēju šūnu veidošanos.
Bieži nevaram mainīt dzīves ritmu, izvairīties no saspringtām situācijām. Tāpēc mums ir jāzina, kas ir labs mūsu organismam, lai pēc ziemas būtu spēks saņemt pavasari, saka daktere I. Strautiņa.
***
Uzziņai
– Ja uzturā trūkst A vitamīna, var iekaist plakstiņi un izžūt acs gļotāda, kas savukārt var radīt problēmas, piemēram, kontaktlēcu nēsātājiem.
A vitamīns ir burkānos, tomātos, zaļajā un sarkanajā paprikā, spinātos, olas dzeltenumā.
– E vitamīns darbojas kā antioksidants, aizsargājot šūnas no kaitīgiem vielmaiņas blakusproduktiem, brīvajiem radikāļiem, kas veicina kataraktas, aterosklerozes un pat onkoloģisko saslimšanu rašanos.
Vitamīns E ir augu eļļā, olas dzeltenumā, riekstos, zaļajos lapu salātos.
– Glaukomas slimniekiem regulāra vitamīna C lietošana pazemina acs iekšējo spiedienu. C vitamīns samazina risku saslimt galvenokārt ar kuņģa un zarnu trakta audzējiem.
Vitamīns C ir citrusaugļos, tomātos, melonēs, sarkanajās bietēs.
– Smēķētāja organismā ir izteikti zems vitamīna E un C daudzums. Pasaules Veselības organizācijas veiktais pētījums 16 pasaules valstīs pierādījis, ka augsts E vitamīna saturs asinīs vairāk pasargā vīriešus no infarkta attīstības nekā holesterīna līmeņa samazināšana.
