Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs mūsu rajona pagastiem piedāvā seminārus par nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu.
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs (BLKB) mūsu rajona pagastiem piedāvā seminārus par nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu (NUAP).
Viesturu pagastā pirmdien, 6. janvārī, notika ceturtā, noslēguma nodarbība. Mācību dalībnieki pauda gandarījumu un veltīja atzinīgus vārdus pašvaldības priekšsēdētājai Aijai Udalovai par atbalstu kursu organizēšanā. BLKB vadītāja Eleonora Maisaka, kura bija uzņēmusies vadīt daļu nodarbību, sacīja, ka diezin vai kādā citā pagastā tik daudz laika varēs veltīt programmas izklāstam. Darbs turpināsies arī citās pašvaldībās, jo Zemgales attīstības aģentūra noslēgusi līgumu par semināru rīkošanu ar novada pieciem rajoniem, arī ar Bausku, un piešķīrusi finansējumu.
Noskaidro situāciju
Grupai nodarbības bija organizētas Viesturu kādreizējā bērnudārza un skolas telpās, kur pašlaik atrodas vietējā bibliotēka. Izglītojās viesturieši, kuru dzīvesvieta ir arī Vairogā un Bērstelē.
Grupa kopīgi vērtēja un analizēja iespējamās uzņēmējdarbības stiprās un vājās puses. Pozitīvo apstākļu kopumā, piemēram, uzrādīts, ka ir daudz brīvu telpu, ģeogrāfiski izdevīga vieta, laba elektroapgāde, pašvaldības atbalsts privātai iniciatīvai. Noskaidrots arī risks, tas ir, finanšu trūkums, zema izglītība un pašapziņa, informācijas nepietiekamība par tirgu u. c. Ņemot vērā šos apsvērumus, viesturieši domājuši, kādām jomām viņi var pievērsties.
Jāiedrošinās atspērienam
Aijai Ciprus jau ir frizieres prakse, viņa apkalpo klientus Bērstelē un Viesturos. NUAP paver iespējas jaunu un labāku darbarīku iegādei, spriež friziere. Aleksandraviču ģimene Bērstelē privatizējusi bijušo katlumāju un šeit iekārtojusi kokapstrādes darbnīcu. Tiek domāts par tās pilnveidi. Aļģis Aleksandravičus sacīja, ka pirmo reizi piedalās mācībās, uz tām braucis kopā ar dēlu. Guna Lisovska sapņo, ka Viesturos kādreiz varētu būt sava trenažieru zāle. Ivetu Mazuri interesē floristika, un vietējie ļaudis novērtējuši viņas prasmi ziedu kārtošanā. Iveta atzinās: «Vēl tomēr nejūtu drošību par atspērienu. Gan materiālie resursi nav pietiekami, arī stingras pārliecības nav par izdošanos.»
Kaimiņš Uldis Pakšiņš iebilda, ka Ivetai vajadzētu izdoties, tikai jābūt uzņēmīgākai. Jaunais cilvēks pērnruden sācis mācības augstskolas «Turība» studiju grupā Saulainē un cer izveidot savu uzņēmumu. «Līdz šim esmu bijis tikai darba ņēmējs. Man ir idejas pakalpojumu sniegšanā laukos un ainavas labiekārtošanā,» tā Uldis. Vēl viņš sacīja, ka vērtīga bijusi psiholoģes Dainas Reinfeldes lekcija, tā rosinājusi katram sevi novērtēt un palīdzējusi rast motivāciju darbībai.
Visi grupas dalībnieki atzina – ja viņi nolems pieprasīt NUAP kredītu, tad vēl papildus meklēs padomu pie speciālistēm konsultāciju birojā.
Tas var būt pirmais solis
BLKB vadītāja E. Maisaka daudz strādā zemkopju izglītošanā. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu viņa vērtē kā pirmo soli rīcībai visiem lauku iedzīvotājiem. Daudz runāts par lauku ekonomikas dažādošanu, tagad ir dotas iespējas. Taču tad, ja sakārtotas īpašuma attiecības. Raksturīgi, ka vēl ir daudzi lauku iedzīvotāji, kuri to nav izdarījuši un privatizētais īpašums nav noformēts Zemesgrāmatā.
«Nosacījumi kredīta saņemšanai nav tik sarežģīti. Aizdevumus izsniegs Hipotēku ban- ka. Savukārt kredītgarantijas piešķirs arī no Lauku attīstības fonda gadījumos, kad pretendents nespēj sniegt garantijas pietiekamā apjomā. Konsultāciju birojā bez maksas palīdzēs sagatavot biznesa plānus, arī mācību semināri tiek finansēti par valsts līdzekļiem,» tā E. Maisaka. Vērojams, ka interese ir par maziem kredītiem, secina BLKB speciālistes. Un tas vieš cerības. Tāpat kā Bauskas rajona Padomes interese par informācijas izplatīšanu. Solīts arī pašvaldību atbalsts semināru organizēšanā.
***
Skaidrojums
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai ir iedalīti pieci miljoni latu.
Kredīta maksimālais apjoms – Ls 180000.
Atbalsta maksājumu jeb grantu var piešķirt 30 procentu apmērā no projekta izdevumiem. Piemēram, ja projekta kopsumma ir 1000 latu, valsts samaksā 300 latu.
Atbalsta maksājums vienam saņēmējam nedrīkst pārsniegt 10000 latu, to izmaksā pēc projekta īstenošanas.
