Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas likumdošanas akti tika grozīti, ņemot vērā Savienības direktīvas un regulas.
Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijas likumdošanas akti tika grozīti, ņemot vērā Savienības direktīvas un regulas.
Nodokļu jomā ir pieņemti jauni likumi – “Par akcīzes nodokli”, “Muitas likums” –, citos nodokļu likumos veikti grozījumi un papildinājumi. Vislielākie grozījumi izdarīti likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.
Jaunas prasības PVN rēķinam
Jaunas prasības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķina noformēšanai stājas spēkā 1. maijā. Likuma 8. pants papildināts ar jaunu 5.1 daļu. Tā nosaka PVN rēķina obligātos rekvizītus, ja iekšzemes darījuma summa pārsniedz 100 latu, un visiem darījumiem ar ES valstīm.
Ar 1. maiju būs divi PVN rēķinu veidi – iekšzemes darījumiem līdz 100 latiem par nodokļu rēķiniem varēs izmantot kases čekus ar tiem pašiem rekvizītiem, kādi likumā bija paredzēti līdz šim. PVN rēķinos, kas izrakstīti citiem darījumiem, obligāti būs jāuzrāda 17 rekvizītu. Kā obligāti rekvizīti likumā ir nosaukti: rēķina izrakstīšanas datums, rēķina numurs, preču piegādes un pakalpojuma sniegšanas datums, preču un pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja rekvizīti. Ja darījumā piedalās fiziska persona, tad jāuzrāda ne tikai tās PVN reģistrācijas numurs, bet arī personas kods.
Ja preču piegādei vai pakalpojumam tiek piemērota 0% likme, tad rēķinā jānorāda likuma pants, kas pamato šīs likmes piemērošanu. Arī gadījumā, ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojuma saņēmējs, turpmāk nodokļu rēķinā vajadzēs norādīt likuma pantu, kurš nosaka šādu kārtību. Ja tiks piegādāti jauni transporta līdzekļi, tad ar 1. maiju nodokļa rēķinā jābūt norādei uz to. Likumā ir noteiktas atsevišķas darījumu grupas, kuras tiek apliktas ar PVN pēc īpašiem nosacījumiem. Piemēram, likuma 2. panta 15. daļā norādīts, ka darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekcijas priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Jābūt atsaucei uz likuma pantu
Atsevišķa PVN aprēķināšanas kārtība noteikta arī tūrisma pakalpojumiem, kompensāciju izmaksai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, elektroniski sniegtiem pakalpojumiem ES teritorijā, ieguldījumu zeltam, kā arī nodokļa piemērošanai, izlaižot preces brīvam apgrozījumam iekšzemē.
Ja tiek veikts kāds šāds darījums, tad nodokļa rēķinā jābūt atsaucei uz likuma pantu, ar kuru saskaņā nodoklis tiek piemērots. Ar 1. maiju preču importa procedūras muitā būs jāformē gadījumos, kad prece tiks ievesta no tām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, kā arī gadījumā, ja prece tiek ievesta no teritorijām (pārsvarā – salām), kas pieder ES valstij, bet ir ģeogrāfiski atdalītas no tās. Šīs valstis īsi tiek apzīmētas kā trešās valstis, bet teritorijas – kā trešās teritorijas.
Ja preces tiks izvestas no Latvijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tad tas tiek uzskatīts par eksportu. Savukārt preču kustība no vienas ES dalībvalsts uz otru netiks uzskatīta par importu vai eksportu.
Ja prece tiks izvesta no Latvijas uz citu ES dalībvalsti, tad šādu darījumu attiecībā uz PVN uzskatīs par preču piegādi Eiropas Savienībā. Taču, ja Latvijas PVN maksātājs ievedis preces no citas dalībvalsts, piemēram, no Lietuvas, tā būs preču iegāde Eiropas Savienībā. (Turpināsim informēt par grozījumiem PVN piemērošanā nākamajā numurā 28. aprīlī.
