Pēc pusotras stundas debatēm septiņi Brunavas pagasta deputāti pagājušajā nedēļā nobalsoja par 2004. gada budžetu.
Pēc pusotras stundas debatēm septiņi Brunavas pagasta deputāti pagājušajā nedēļā nobalsoja par 2004. gada budžetu.
Tajā paredzēts, ka šogad pašvaldība tērēs teju 200 tūkstoš latu. No tiem prāvākā tiesa – 48 tūkstoši latu jeb 24 procenti – atvēlēta Mežgaļu pamatskolas darba nodrošināšanai. Tikai nedaudz mazāk – 45 tūkstošus latu – izlietos pašvaldības darbam. Vairāk nekā pusi šīs nau das – 28 tūkstošus latu – plānots tērēt pašvaldības darbinieku algām.
Pirks jaunu auto
Deputātu diskusijas izraisīja iecere šogad pašvaldībai iegādāties jaunu (lietotu) vieglo automobili, tērējot tam trīs tūkstošus latu. Deputāte Rudīte Čakāne vēlējās zināt, vai tā ir visnepieciešamākā lieta, kam jātērē pagasta nauda. Savukārt Jaņinu Kursišu uztrauca, kas ar mašīnu notiks, kad apvienos pagastus. Vai tā “neaizbrauks” pa šaubīgu “prihvatizācijas” ceļu? “Jaunā novada vadība var izlemt mūsu auto, kas tad būs nonācis “kopējā katlā”, atdot kādam citam. Tad jau labāk liekos līdzekļus tērēt lietās, kas paliks pašiem, piemēram, ūdensapgādes sistēmas uzlabošanai,” ieteica J. Kursiša.
A. Kārkliņš jauna auto iegādi pamatoja ar esošās mašīnas lielo tehnisko nolietojumu, vecumu, (auto ir 14 gadu), prāvām apkopes izmaksām. Pusi no auto iegādei nepieciešamās summas paredzēts aizņemties no rajona Padomes.
Mazāk līdzekļu medicīnai
Par diviem tūkstošiem latu mazāk šogad plānots tērēt medicīnas pakalpojumu nodrošināšanai. Deputāti nolēma, ka vasarā pagastā nestrādās zobārsts, jo cilvēki šo pakalpojumu vairāk izmantojot ziemā. Gada siltajos mēnešos dažreiz dienā ir viens divi pacienti.
Budžetā netika arī “iezīmēta” konkrēta summa pensionāru vakara rīkošanai. Taču tika nolemts gada vidū tēriņus pārskatīt. iespējams, ka sociālajam dienestam būs līdzekļu pārpalikums, ja ne, jāatrod citur vismaz 300 latu pensionāru atpūtas vakara rīkošanai. R. Čakāne gan neprognozēja līdzekļu pārpalikumu, jo iedzīvotāji arvien vairāk apzina savas tiesības un nāk pieprasīt naudu, ko paredz garantētais minimālais ienākums.
Nauda Grenctāles korim
Jaunums šogad ir atsevišķa sadaļa budžetā, kur norādīts, cik līdzekļu atvēlēts jauktajam korim “Grenctāle”. Tie ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši latu. Grenctāles kultūras nama direktors Albīns Baļčūns šādu tieši korim paredzētas naudas “iezīmēšanu” budžetā vērtē pozitīvi.
Mežgaļu pamatskolas direktore Jaņina Kursiša pamatoja mācību iestādei atvēlētas naudas nepieciešamību. “Mēs prasām tikai to, kas mums nepieciešams atbilstīgi valsts noteiktiem standartiem un prasībām. Piemēram, deratizācijai pērn iztērējām 500 latu, bet to nedrīkst nedarīt,” apgalvoja direktore.
Bezspēcīgi nemaksātāju priekšā
Apspriežot budžetu, deputāti lēma ne tikai par naudas tērēšanu, bet prognozēja arī ienākumus. Apmēram pusi no tiem – 99 tūkstošus latu – veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 66 tūkstošus paredzēts saņemt dotācijā no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Plašākas diskusijas izvērtās par ieņēmumiem no komunālajiem maksājumiem. Šī gada 1. janvārī iedzīvotāji pagastam bija parādā nepilnus desmit tūkstošus latu. “Uzskatu, ka pašvaldībai un izpilddirektoram tomēr ir kaut kas jādara, lai šī parādu summa ja nediltu, tad vismaz nepalielinātos. Beidzot kaut kas ir jādara,” pauda deputāte Ruta Segliņa.
“Bauskas Dzīvei” deputāts Uldis Akmentiņš paskaidroja, ka viņš neredz nekādu mehānismu, kā cīnīties ar nemaksātājiem. “Es bezspēcībā varu tikai nolaist rokas,” tā U. Akmentiņš. Pagasta padomes priekšsēdētājs tomēr uzskata, ka šī problēma ir jārisina. Varbūt jāaicina talkā kādas speciālas firmas, kas nodarbojas ar parādu iekasēšanu. Vairāk par šo jautājumu paredzēts runāt nākamajā pagasta padomes sēdē.
