Medības, izņemot medņu un rubeņu, saskaņā ar Medību noteikumiem atļauts sākt stundu pirms saullēkta. Tās jābeidz ne vēlāk kā stundu pirms saulrieta.
Medības, izņemot medņu un rubeņu, saskaņā ar Medību noteikumiem atļauts sākt stundu pirms saullēkta. Tās jābeidz ne vēlāk kā stundu pirms saulrieta.
To vīri strikti ievēro. Kamēr citi plāno romantiskus vakarus, medniekiem izdodas redzēt dabas maģiskos rituālus, dzenoties pēc augstākās balvas – medījuma. Ticiet, daba un tās radītā romantika neatstāj citkārt skarbos vīrus vienaldzīgus.
Zvēru vakari
Ceļā uz Skaistkalnes mežniecības teritoriju, kurā medī mednieku klubs «Irši», pamanām lauka vidū tālumā ganāmies stirnu āzi. Jokojoties mēģinu vīrus provocēt, lai iegūst zvēru, un medījums būtu ātri rokā.
«Medīt svešā teritorijā ir pret maniem un mednieku principiem,» nopietni atbild Aigars Starodubcevs, mednieku kluba «Irši» vadītājs. Viņš jau ceļā laikus pavēsta, ka ir zvēru vakari un nav zvēru vakari. Kāds izvērtīsies mūsējais?
«Lūre» vienatnē
Medības, kurās piedalās «Bauskas Dzīve», ir gaides jeb «lūres» medības. Tajās, kā atzīst paši, atklājas katra mednieka individuālās spējas, jo tiek medīts vienatnē.
Zvērus vislabāk gūstīt vakarpusē vai agri no rīta. Mēs – raksta autore, fotokorespondents Ivars Bogdanovs, «Iršu» vadītājs Aigars Starodubcevs, kluba loceklis Ivo Starodubcevs, pieaicinātais Mežotnes mednieku kolektīva biedrs Ojārs Krikščūns – esam atbraukuši vakarā. Tas sākas ar ieroču sagatavošanu, pēc tam medību vadītājs pavēsta vīriem, ka medīs stirnu āžus, kazas un kazlēnus, mežacūkas, to sivēnus tikai tad, ja zvēri būs vieni. Netiks šautas stirnu kazas, ja tās ganīsies kopā ar kazlēniem, tāpat arī sivēnmātes, bet gan tikai sivēni. Briežu buļļi, briežu govis, aļņi tiek taupīti kolektīvām medībām. Šosezon «Irši» jau nomedījuši vairākus stirnu āžus un vienu mežakuili.
Gaidīšana «kancelē»
Pirms izklīšanas vīri iedzer pa glāzītei no īpašas mednieku blašķes, novēlot «ne spalviņas!», un medības var sākties. Vienojamies, ka Ivars sēdēs slēpnī kopā ar Ivo, raksta autore izvēlas par pārinieku medību vadītāju, jo tiek solīts, ka būs jāstaigā, nevis jāsēž «kancelē» mednieku izgatavotā tornī. Ojārs dodas mežā viens pats.
Ceļā uz meža pļavu, kurā iespējama dzīvnieku parādīšanās, es un Aigars pamanām dūmus. Šķiet, ka tā ir migla, kura varētu sabojāt medības. Taču atklājas – dūmi ceļas no salmu dedzināšanas. Redzētais medību vadītājā izraisa sašutumu par bezatbildīgo rīcību. Viņš norāda uz pļavu, kur pavasarī ganījušās vairākas stirnu ģimenes. Tās nofilmētas, lai vismaz virtuāli būtu brīvā dabā.
Klusiņām, nesarunājoties šķērsojam medību teritoriju. Medību vadītājs ik pa brīdim notēmē uz to pusi, kur varētu parādīties meža zvēri. Taču bez rezultāta. «Mākslas foto!» nosaka medību vadītājs par lauku, virs kura pacēlusies bieza migla. Stindzinošais klusums, meža ieloks un vakara debesis padara redzēto skatu sirreālu.
Ierāpjamies «kancelē» un gaidām. Redzamību traucē biezā miglas sega, tie diemžēl nav dūmi. Tālumā atskan divi šāvieni. «Ozolaines dīķī šauj pīles,» komentē Aigars.
vai Vainīga sieviete?
Sēžam, gaidām, taču dzīvnieki neparādās. Mums jādodas, jo kļuvis tumšs. Šis mums nav zvēru vakars. Taču noticis kaut kas svarīgāks – daba veldzējusi dvēseli.
Kad atgriežamies pie pārējiem, izrādās, ka viņiem veicies labāk. Ivo un Ivars pamanījuši stirnu kazu, taču mežstrādnieki iztraucējuši medības. Savukārt Ojārs nošāvis lapsu, nelimitētu dzīvnieku. Augstākā balva šoreiz nav gūta. Veiksme nav uzsmaidījusi? Varbūt teiciens, ka sieviete medībās nes nelaimi, ir patiess? Varbūt gluži vienkārši zvēru kļuvis mazāk?
Zvēru skaits sarucis
Valsts meža dienesta Bauskas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Bulle atzīst, ka pašlaik, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem, zvēru skaits ir samazinājies. Nereti medībās tiek nošautas mežacūku sivēnmātes. Šāda rīcība nevairo dzīvnieku populāciju. Mežacūku skaitu iespaidojis arī cūku mēris, kas plosījies mūspusē gar Lietuvas robežu pirms desmit gadiem.
Meža zvēru skaitu ietekmēja arī zemes reforma. Agrāk mežacūkas un brieži droši klejoja pa sējumiem, taču tagad neviens zemes īpašnieks neļaus meža dzīvniekiem postīt savus laukus. Līdz ar to dzīvnieku skaitam ir jābūt mazākam nekā agrāk. Lielu postu meža dzīvniekiem nodara arī zemnieku saimniecībās turētie suņi, kuru skaits pēdējos gados ir iespaidīgi palielinājies, bet ne vienmēr īpašnieki liedz tiem brīvi klejot pa laukiem un mežiem.
Stirnu skaits tikai pašlaik sāk atjaunoties. Šo dzīvnieku pulku samazināja bargās ziemas pirms četriem pieciem gadiem. Dzīvnieku daudzums atkarīgs arī no mednieku ieguldījuma – vai viņi ir gatavi ne tikai medīt, bet arī piebarot zvērus ziemā, aizsargāt tos no malumedniekiem, klejojošiem suņiem, plēsīgiem meža dzīvniekiem.
