Paldies visiem čaklajiem rakstītājiem par atsaucību un uzticēšanos, sniedzot savus ieteikumus, kā pārvarēt nesaskaņas ar vīramāti.
Paldies visiem čaklajiem rakstītājiem par atsaucību un uzticēšanos, sniedzot savus ieteikumus, kā pārvarēt nesaskaņas ar vīramāti. Gaidām arī jūsu vēstules par jauno tēmu – ģimenes budžets. Kā jūsu ģimenē tiek risināti ar naudu saistīti jautājumi?
Ilgi domāju par jums, Ilzīt, par jūsu vīramātes attiecībām, jo tās kaut kādā ziņā līdzīgas arī manai situācijai. Valdonīgums nav nekāda patīkama īpašība. Sevišķi, ja «pakļautais» ir jūtīgs cilvēks. Bet tas nav arī pats ļaunākais.
Dzīvoju pie vīrieša zemnieku saimniecībā, kuram arī ir valdonīgs raksturs.
No sākuma uztraucos, kreņķējos, pat šad tad nobirdināju pa asarai. Atklājās vēl citas neciešamas īpašības – skopums, paviršība, necieņa, nedalīšanās ar otru. Arī mīlestības trūkums, kas nepieciešams gan no vīrieša, gan sievietes. Šajā gadījumā no jūsu vīramātes.
Neesmu lasījusi Jūsu vēstuli 22. janvāra numurā. Tāpēc nezinu, vai vīramāte jūs ciena, mīl. Nezinu, cik viņai ir gadu un jums pašai. Taču dažreiz valdonīgums ir iedzimts, tur nu neko nevar mainīt. Kādreiz valdonīgums rodas, kad cilvēks kļūst vecāks. Tad mazliet palīdz humors, pastāstot kādu anekdoti pēc skarbi izteikta vārda. Parasti jau gan ne aprunāšanās, ne humors nelīdz. Dzīvojot kopā, bieži rodas sarežģījumi, ne jau tikai ar vīramāti, arī ar bērniem, ar pašas vecākiem. Ja tas ir iespējams, arī es iesaku dzīvot atsevišķi. Esmu ar mieru labāk iztikt bez vecāku palīdzības, nekā klausīties pārmetumos. Arī es esmu izstāstījusi īsumā savu sirdssāpi. Vēlu to labāko!
R. LAUČKA Bauskā
