Izglītības un zinātnes ministrijas jauni noteikumi stāsies spēkā 2001. gada 1. septembrī.
Izglītības un zinātnes ministrijas jauni noteikumi stāsies spēkā 2001. gada 1. septembrī. Tajos noteikts, ka turpmāk visiem skolotājiem būs nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība. Bauskas rajona Pieaugušo izglītības centra rīcībā ir ziņas, ka sešiem procentiem rajona mācību iestāžu skolotāju nav augstākās pedagoģiskās izglītības. Viņi ir speciālisti kādā konkrētā nozarē, teiksim, valodniecībā, ķīmijā vai informātikā, taču augstskolu izsniegtajos diplomos neparādās vārds «pedagogs». Zināms, ka šo kvalifikāciju galvenokārt piešķir pedagoģiskās augstskolas, nevis, piemēram, Tehniskā universitāte vai Latvijas Universitātes «nepedagoģiskās» nodaļas.
Izglītības un zinātnes ministrija savu lēmumu sadalīt pašreizējos skolotājus divās atšķirīgās grupās pamato ar to, ka speciālistiem bez augstākās pedagoģiskās izglītības trūkstot metodiskā darba prasmes, izpratnes par izglītības programmu veidošanu kopumā. Tas nekas, ka daudzi no viņiem skolā strādā 10, 15 un vairāk gadu, sistemātiski apmeklē seminārus un kursus. Ir gadījies sastapt skolotājus, kuru praktiskā darbā iegūtā un izkoptā pedagoģiskā darba prasme ir nesalīdzināmi pārāka par viņu kolēģu – «īsto» pedagogu – pieredzi.
Kamēr tiek spriests par pedagoģisko zināšanu trūkumu gluži nelielai daļai mūsu skolotāju, parādās kāds interesantāks fakts. Pieaugušo izglītības centrs informē, ka 31 procentam Bauskas rajona skolotāju nav augstākās izglītības. Valda Liekne skaidro, ka šajā grupā ietilpst speciālisti ar vidējo pedagoģisko, vidējo speciālo izglītību un skolotāji, kuri pašlaik studē. Kas notiks tālāk? Skolotāji ar augstāko izglītību divus gadus mācīsies, lai iegūtu bakalaura grādu pedagoģijā. Trīs gadus būs jāstudē viņu kolēģiem, kuri vispār nav beiguši augstskolas. Par to mūsu rajonā jau tiek domāts. Pieaugušo izglītības centrs vienojies ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pieaugušo izglītības centru par studiju sākšanu Bauskā no 2001. gada februāra. Par mācībām būšot jāmaksā. Orientējošā summa – Ls 260 gadā. Pieaugušo izglītības centrs gudrojot, kā atvieglot skolotājiem maksājumu nastu. Esot izstrādāti vairāki varianti. Iespējams, ka 70 procentu no summas varēšot atmaksāt Skolotāju tālākizglītības fonds, kas atbalsta prioritāras programmas. Droši vien nākšoties lūgt palīdzību arī pašvaldībām.
Tātad – par «nepareizu» izglītību visiem vajadzēs maksāt. Vai tiešām skolotāji ir vainīgi, ka piepeši atzīti par nederīgiem? Negribas būt ciniskai, taču piedāvātā pedagoģijas bakalaura programma neviļus liek domāt, ka augstskolām arī vajadzīgs savs biznesiņš…
