Skolas gada sākumā ģimenes ārsti vecāku uzmanību pievērš bērnu vidū arvien izplatītākai problēmai – skoliotiskiem stājas traucējumiem.
Iecavas fitnesa centra «Jautrais apelsīns» fizioterapeite Endija Atava-Čudare skoliozes profilaksi un ārstēšanu apguvusi padziļināti, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» iesakot, kā noteikt un labot stājas traucējumus.
Trīsdimensiju pārmaiņas
Pie Endijas nāk Iecavas sportisti, jo viņa prot uzlikt teipus, kas novērš locītavu sāpes. Vieglatlētei Annai Hofmanei tas vajadzīgs, jo pašlaik treniņos ir liela slodze, stāsta meitene. Fizioterapeite ierādīja Annai līdzsvara vingrinājumus, piebilstot – Iecavas jauno sportistu vidū skoliozes pacientus neesot sastapusi. Savukārt ģimenes ārste Aija Cirša Vecumnieku novada Vallē un Kurmenē redz vairākus jauniešus – volejbolistus, kam vajadzīga nopietna stājas traucējumu terapija.
«Skolioze ir stājas traucējumi trīsdimensiju plaknē. Frontāli tā ir apaļa mugura, palielināts vai samazināts izliekums jostas vietā. Citā plaknē tie ir dažādos virzienos izliekti mugurkaula skriemeļi, no tiem rentgena uzņēmumā redzams asimetrisks ribu veidojums,» mediķe rāda attēlu grāmatā.
Endija demonstrē, kā rodas stājas traucējumi, ilgstoši knibinoties mobilajā telefonā vai rakstot datorā, kad pleci un skausts ir noliekti uz priekšu, iztaisnojas mugurkaula kakla daļa. «Ne velti darbavietās ievēro ergonomisku datora novietojumu un sēdēšanas apstākļus. Ekrānam jābūt acu augstumā, lai skatoties nevajadzētu noliekties. Mugurai vēlama taisna pozīcija, ne slīpa vai vienpusēji izliekta poza,» uzskaita speciāliste.
Gaida atklājumu
Par skoliozi uzskatāmas mugurkaula pārmaiņas, ko noteic rentgena uzņēmumā, izmērot Koba leņķi, ja tas pārsniedz desmit grādus. Skoliotiski izliekumi vēl nav skolioze, tos var labot. No kā rodas skolioze, precīzi pateikt nevar. «Kādam ir iespēja to atklāt un saņemt Nobela prēmiju,» pasmaida Endija. «Mēs kļūstam mazkustīgāki, tāpēc vieglāk rodas traucējumi. Skolioze nereti ir dažādu paaudžu cilvēkiem vienā ģimenē. Ja vecākiem pašiem bijusi skolioze, viņi ieaudzina bērniem ieradumu vingrot, peldēt, dejot, skriet. Galvenais ir ieradināt bērnus just prieku par kustēšanos, sporta stundas veidot aizraujošas,» iesaka fizioterapeite.
Svarīgi ir ieradumi, piemēram, ja skolēns mājas darbus pilda uz grīdas, mugurkauls būs izliekts rakstošās rokas virzienā. Ja kājas nesasniedz grīdu no krēsla, bērns vienu mēdz palikt atbalstam, izliecot gurnu uz augšu. Skolā jāizmanto galdi ar regulējamu augstumu, vērojot, lai bērna pēdas stabili atrastos uz grīdas un mugura būtu taisna.
Simetrija un asimetrija
Stāju var mainīt asimetriski sporta veidi vai mūzikas instrumenti, piemēram, paukošana, galda teniss, vijoles, flautas spēle. Arī pianistiem veidojas apaļa mugura, ja ilgi vingrinās un nedomā par pareizu sēdēšanas pozu.
Sportojot svarīgi ne tikai trenēt konkrētā veida iemaņas, bet pilnveidot arī vispārējo fizisko formu. Kā labu piemēru fizioterapeite min Iecavas sporta skolas galda tenisa grupu, kur treneris īpaši piestrādā jauno sportistu vispārīgai fiziskai attīstībai. Fizioterapeite iesaka dažādot nodarbes ikvienam bērnam, lai dienas gaitā nebūtu tikai sēdēšana.
Skolioze E. Atavas-Čudares praksē bijusi mākslas vingrotājām un baletdejotājiem, tomēr viņiem reti ir fiziskās izpausmes, jo muskuļi ir trenēti un kompensē balsta sistēmas trūkumus. Skoliozes pacientiem mēdz būt sāpes, iekšējo orgānu – plaušu, sirds – darbības traucējumi, tāpēc tā laikus jāārstē. Pacientiem palīdz regulāras fiziskas aktivitātes, vēlams – simetriskas. Lielu skoliozi ārstē arī ar individuāliem asimetriskiem vingrojumiem, lai kompensētu izmaiņas.
E. Atava-Čudare apguvusi Vācijas fizioterapeites Šrotas terapiju, ko viņa pagājušā gadsimta sākumā radījusi pēc pašas pieredzes. Lielām skoliozēm izmanto korsetes, ko nēsā pat līdz 23 stundām diennaktī. Kad bērns izaudzis, fiksētais stāvoklis jāuztur ar vingrojumiem. Tieši augšanas laikā terapija ir vissvarīgākā.
Jāturpina ikdienā
Visbiežāk skoliozi ierauga plaušu rentgenā vai brīdī, kad pusaudzis no brīvajām drēbēm pārģērbjas peldkostīmā ar horizontālām strīpām, un mamma ievēro, ka atstarpes nav vienādas. Bieži par stājas traucējumiem brīdina ģimenes ārsti.
Pilnīgi izārstēt skoliozi nevar, taču to var apturēt konkrētā stadijā, skaidro mediķe: «Ar vingrošanu varam izlabot vizuālo izskatu, novērst sāpes. Vecākiem jānodrošina, lai bērns smago skolas somu nenes uz viena pleca. Gulēšanas apstākļi skoliozi nevar jūtami ietekmēt, svarīgākā ir sēdēšanas poza.»
Operācija skoliozes labošanai ir pēdējais un ļoti drastisks līdzeklis, atklāj fizioterapeite: «Vairākus skriemeļus saskrūvē kopā, samazinot kustību amplitūdu operētajā mugurkaula segmentā. Manā pieredzē ir gadījums, kad pēc viena brāļa operācijas otrs, kam arī bija skolioze, īpaši mērķtiecīgi turpināja vingrošanu, lai līdz operācijai nenonāktu. Tas viņam deva papildu motivāciju.»
Endija uzsver – pēc valsts apmaksātās fizioterapijas, kam paredzētas desmit nodarbības, skoliozes pacientam jāvingro, jākustas un jādarbojas ikdienā: «Tas ir process, kas nekad nebeidzas, vingrojumu kompleksu jāturpina pildīt mājās.»
Pieaugušajiem biroju darbiniekiem E. Atava-Čudare iesaka darbā izmantot stāvamās rakstāmpultis vai galdu ar slīpi paceļamu virsmu, lai nav jānoliecas pie datora vai rakstu darba. Bērna mācību galdam vienu malu var nedaudz pacelt.
PIEREDZE
Marina Mengote, baušķeniece:
– Manai meitai Martai skoliozi konstatēja piecu gadu vecumā bērnudārzā. Tagad viņai ir 12 gadu, un visu šo laiku intensīvi darbojamies, lai skolioze neprogresētu. Skoliozi sākuma stadijā pamanīja pedagoģe, redzot, ka meitas lāpstiņas nav vienādā līmenī. Tā kā man pašai ir šī problēma, meitai tā veidojusies iedzimtības ceļā. Apmeklējām fizioterapiju un masāžas Bauskā, abas braucam ārstēties pie profesora Rīgā. Kad ieteica Šrotas metodi vingrošanai, atradām Endiju Atavu-Čudari, tagad regulāri apmeklējam vingrošanu. Rezultātā meitai sliktāk nekļūst, un par to esmu gandarīta. Papildus izejam masāžas kursu divreiz gadā, braucam uz baseinu peldēt. Ļoti gaidām baseinu Bauskā, tad iesim peldēt divreiz nedēļā.
Man pašai skoliozi pamanīja novēlotā stadijā, tagad var līdzēt tikai operatīva iejaukšanās, tomēr par to vēl neesmu izšķīrusies. Tāpēc cīnos, lai meitai būtu labāk. Vēroju arī savu mazo puisīti, varbūt pat mazliet par daudz uztraucos. Martai skoliozi vizuāli redzēt nevar, ļoti labi, ka noturam to uz vietas. Tā strādāsim vēl trīs vai četrus gadus, kamēr nostabilizēsies Martas kaulu sistēma. Pēc tam viņa pati izvēlēsies, kā uzturēt veselību, tomēr vingrot vajag visu laiku. Pati arī vingroju un apmeklēju masāžu. Vecākiem ieteiktu jau no mazotnes pavērot, vai bērnam ir vienādā augstumā lāpstiņas un pleci, lai problēmas nerastos. Otrs ieteikums – kustības vajadzīgas visiem, un skoliozes pacientiem tās ir ikdiena.
