Pašvaldības un apsaimniekotājus Nacionālo peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisija atkārtoti aicina līdz 10. maijam pieteikt peldvietas nacionālajam peldvietu kvalitātes sertifikātam.
Pašvaldības un apsaimniekotājus Nacionālo peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisija atkārtoti aicina līdz 10. maijam pieteikt peldvietas nacionālajam peldvietu kvalitātes sertifikātam.
Tā ziņo komisijas atbildīgā sekretāre Jolanta Malnace. Tas ir Latvijas mēroga ekosertifikāts, kurā tiek ņemta vērā Latvijas peldvietu specifika, kā arī valsts likumdošana attiecībā uz to apsaimniekošanu.
Novērtējumam ir trīs līmeņi
Vides izglītības fonda pārstāvniecības (VIFP) vadītājs Jānis Ulme teic, ka sertifikācija nacionālajā līmenī notiek tikai otro gadu. Tā ir sākta, balstoties uz pieredzi, kas uzkrāta, īstenojot Zilā karoga programmu jau kopš 1998. gada. Pašlaik peldvietu kvalitātes izvērtējumam Latvijā ir trīs pakāpes. Pirmā ir zemākā, proti, B līmeņa. Tās iegūšanai nepieciešams izpildīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” pamatprasības. Nākamā ir A līmeņa, ko var uzskatīt par sasniegumu Latvijas mērogā. Visaugstākais ir Zilā karoga sertifikāts. Tas ir starptautiski visatpazīstamākais tūrisma ekosertifikāts jau 20 gadu.
Līdz pagājušā gada sākumam Latvijā bija tikai nedaudz vairāk kā 30 oficiālu peldvietu. Gandrīz visas atradās piekrastes, proti, Liepājas un Ventspils rajonā, kā arī Rīgas jūras līča teritorijā, stāsta J. Ulme. Sešas bija iekšzemes, no tām pa divām Jelgavā un Daugavpilī.
Ņemot vērā, ka pērn valsts uzņēmās apmaksāt daudz plašāku un kvalitatīvāku peldūdens monitoringu, proti, veica regulāras peldūdens analīzes, iekšzemes peldvietu skaits strauji pieauga. To ir vairāk nekā 200.
Daugavpils pašvaldības Lielā Stropa ezera pludmale pērn saņēma A sertifikātu. Šogad viņi ir izauguši jau līdz Zilā karoga līmenim. Ja daugavpilieši to iegūs, tas būs labs piemērs, kā ar diezgan nelieliem finansiāliem ieguldījumiem var sasniegt visaugstākos radītājus, uzteic VIFP vadītājs.
No mūsu rajona – neviena
Šogad pieteikšanās uz sertifikātu risinās divās kārtās. Tie, kas nepaspēja pieteikt savas peldvietas izskatīšanai martā, varēs to izdarīt līdz 10. maijam. J. Ulme atklāj, ka pērn un līdz šim no Bauskas rajona neviens nav pieteicies sertifikāta saņemšanai. Viņš cer, ka tas varētu vēl notikt. Sertifikāts liecina par to, ka pašvaldība vai apsaimniekotājs rūpējas par atpūtnieku drošību, ērtību un Latvijas piekrastes dabas vērtībām.
Bauskas rajona Domes izpilddirektors Jānis Mičulis saka, ka šogad budžetā šādam darbam nav paredzēti līdzekļi. Turklāt šis nav tuvākajos gados pašvaldībai risināms jautājums. “Mēs sakārtosim krastu un uzlabosim peldvietu pie Mūsas, bet ne vairāk. Zemgales, Pilskalna un citas mazās ieliņas 2008. un 2009. gadā būs saraktas, jo tur ierīkos kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas. Tādēļ nokļūt līdz krastam būs apgrūtinoši,” skaidro izpilddirektors.
Baušķeniece Ilva Oboleviča domā, ka Bauskā noteikti jābūt sakoptai pludmalei. Viņa augusi Aizkrauklē, kur savulaik vasarās peldējusies Daugavā. Atbraucot uz Bausku, par nožēlu, konstatējusi, ka šeit nav nevienas sakoptas pludmales. Upes drīzāk ir aizaugušas.
Interesenti sīkāku informāciju par Nacionālo peldvietu sertifikācijas programmu var saņemt pie J. Malnaces (tel. 7026491). Pieteikuma anketu un A vai B līmeņa Nacionālās peldvietu kvalitātes sertifikāta piešķiršanas kritērijus var apskatīt Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapas sadaļā “Jaunumi” vai Vides izglītības fonda mājaslapā .
***
Uzziņai
Kritēriji B līmeņa Nacionālā peldvietu kvalitātes sertifikāta piešķiršanai (saīsināts variants)
– Ūdens kvalitāte
1. Peldvietu ūdens kvalitātei jāatbilst Ministru kabineta 1998. gada 11. augusta noteikumu Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” (turpmāk MK noteikumi) 2. pielikumā noteiktām ūdens kvalitātes obligātajām prasībām.
2. Laboratoriskos izmeklējumus veic ne retāk kā reizi mēnesī (intervālam starp tiem jābūt mazākam par 18 dienām), izmeklējumu programma – atbilstīgi MK noteikumiem.
3. Peldvietā teritoriju nedrīkst ietekmēt neattīrīti rūpnieciskie un municipālie notekūdeņi.
– Drošība
4. Peldvietā ir nodrošināts pirmās palīdzības un dzīvības glābšanas ekipējums.
5. Izliktas brīdinājuma zīmes par iespējamiem riskiem (atvariem, krasām ūdens līmeņa svārstībām, bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u. c.)).
– Vides pārvalde un labiekārtojums
6. Peldvietas teritorijā ir izvietoti atkritumu konteineri. Savlaicīga atkritumu savākšana un izvešana pēc nepieciešamības, ja atkritumu tvertne ir piepildīta 3/4 no tās tilpuma, bet ne retāk kā reizi nedēļā.
7. Peldvietas teritorijas un krasta sakopšana.
8. Peldvietā jānodrošina atbilstošas un tīras sanitārās labierīcības, kuras tiek regulāri tīrītas (vismaz reizi nedēļā).
9. Peldvietā jābūt ģērbtuvēm, kas tiek turētas lietošanas kārtībā.
10. Peldvietās nav vēlama dzīvnieku uzturēšanās, ir aizliegts vest dzīvniekus pastaigā un peldināt.
– Informācija, izglītība, vides iniciatīvas
11. Peldvietā tiek izvietoti informācijas stendi.
