Vecļaudīm, kuru pensija nav lielāka par 105 latiem, jau 2006. gadā vajadzētu saņemt ikmēneša piemaksu – apmēram 6,63 latus.
Vecļaudīm, kuru pensija nav lielāka par 105 latiem, jau 2006. gadā vajadzētu saņemt ikmēneša piemaksu – apmēram 6,63 latus.
To paredz grozījumi “Likumā par valsts pensijām”, ko sagatavojusi Labklājības ministrijas darba grupa. 10. februārī tos izskatīja valsts sekretāru sanāksmē, pēc tam sekos darbs Saeimas komisijās, līdz šie grozījumi iegūs likuma spēku.
Nauda būšot
Labklājības ministre Dagnija Staķe uzskata, ka 2006. gada budžetā piemaksām nepieciešamā summa – apmēram 30 miljoni latu – būs iekļauti. “Nevaru iedomāties, ka Saeimas deputāti nobalsotu pret tik ilgi gaidītu un humānu lēmumu,” sacīja Dagnija Staķe, tiekoties ar Bauskas rajona pensionāriem 18. februārī rajona Padomē.
Kopā ar ministri bija atbraukusi Lilita Veldre, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece. Viņa skaidro, ka piemaksas apmērs pie mazajām pensijām būs atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka darba stāžs, kas uzkrāts līdz sociālās apdrošināšanas ieviešanai, tiks pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ja, piemēram, personai ar 34 gadu darba stāžu 1994. gadā piešķirta pensija, tagad tiks uzskatīts, ka arī apdrošināšanas stāžs ir 34 gadi.
Grib ticēt
Baušķeniece Zenta Maziļevska ir gandarīta, jo jaunievedums attieksies arī uz viņu. “Gribas ticēt, ka tas piepildīsies,” tā Z. Maziļevska.
Stelpietis Aleksandrs Urtāns vaicāja Dagnijai Staķei, kāpēc bez panākumiem ir cīņa pret nelegālā alkohola tirgoņiem. “Ministre atbildēja izvairīgi, bet man sāk likties, ka dažiem valdībā ienāk dividendes no šī biznesa. Tā taču ir nauda, kas paiet garām valsts ieņēmumiem, ko varētu izmantot arī pensiju palielināšanai,” teic A. Urtāns.
Cik patiesībā iedos?
Ceraukstiete Zigrīda Konuša bija pārsteigta, uzzinot par beidzot sagaidīto atbalstu 90. gadu vidū pensionētiem cilvēkiem, kuri strādājuši visu mūžu un saņem niecīgu pensiju. Vecsauliete Veikla Grosberga atzina, ka seko Labklājības ministrijas darbam, lasa publikācijas par uzlabojumiem, tāpēc ministres sacītais viņu nav izbrīnījis. Jāgaida vien, lai tas notiek, un vismaz pēc desmit gadiem netaisnība būs likvidēta, saka Veikla Grosberga. Pensionāriem bija jautājumi arī par ienākuma nodokli. Tas jāmaksā no pensijām, kuras lielākas par simts latiem. “Tad jau iznāk – cik iedos, tik atņems ar nodokli,” pauda kāda baušķeniece. Dagnija Staķe atbildēja, ka var mēģināt spriest, kā paaugstināt summu, no kuras pensionāriem jāsāk maksāt nodokli.
Lūdz sapratni
Ministre Bauskā runāja arī par nepieciešamību samazināt minimālo algu saņēmēju skaitu. “Šādu cilvēku Latvijā ir pārāk daudz, lai noticētu, ka tā ir patiesība. Biežāk minimāla alga ir tikai “uz papīra” – nodokļu samaksai, bet īstā tiek izmaksāta “uz rokas”. Šogad ieviestās “māmiņu algas” kāri uz šādām darba devēja un ņēmēja attiecībām krietni mazinājusi. Saņemot pašu mazāko pabalstu, kas aprēķināts atbilstoši sociālajām iemaksām, sieviete apjēdz, kādu kļūdu pieļāvusi, piekrītot noformēties darbā par minimālo algu,” atzīst Dagnija Staķe.
Ministre vairākkārt uzsvēra, ka no sirds ciena vecāko paaudzi, taču lūdza saprast, ka valsts interesēs ir atbalstīt arī ģimenes, kurās aug bērni. Viņi būs tie, kuri nākamajos gados pelnīs pensijas ne tikai sev, bet arī vecākiem.
18. februārī labklājības ministri Dagniju Staķi gaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tāpēc iepriekš paredzētā diskusija Bauskā bija jāsaīsina.
