Rīdzinieku iemīļotā Krievijas režisora Romana Viktjuka kārtējā viesizrāde 6. septembrī notika Dailes teātrī. Tā bija sadzīves komēdija «Kaisles imitācija».
Rīdzinieku iemīļotā Krievijas režisora Romana Viktjuka kārtējā viesizrāde 6. septembrī notika Dailes teātrī. Tā bija sadzīves komēdija «Kaisles imitācija».
Provokācija, ironija un fantāzija
Iestudējums, manuprāt, nepieder šedevru kategorijai, taču zāle bija pārpildīta un aplausi nerimās tik ilgi, kamēr uz skatuves nebija parādījies režisors. Viņš joprojām ir jauneklīgs un ekstravagants.
Daži kritiķi Romanu Viktjuku dēvē par fantazētāju un mūžīgo ceļinieku. Viņš uzdrīkstas «runāt pretī» akadēmiskā teātra kanoniem, ārdīt stereotipus un konsekventi ieturēt savu stilu. Izrādes var būt izcilas vai mazāk veiksmīgas, taču režisora rokraksts ir pamanāms vienmēr. Tam ir izteiktas postmodernisma iezīmes – dažādu stilu un žanru brīva miksēšana, ironizēšana par šķietami neaizskaramām vērtībām, skatītāju provocēšana. Viss notiek ar apskaužamu vieglumu. Ir jābūt ļoti vērīgam, lai ieraudzītu lugas īsto «tekstu», ko maskē virspusējība.
Režisors strādā ar nelielu pamattrupu «Romana Viktjuka teātris», katrā iestudējumā iesaistot arī citus aktierus. Pāris izrādēs ir spēlējusi pat krievu operas primadonna Jeļena Obrazcova.
Skatītāji grib mācīties
Viesizrādes Rīgā regulāri tiek organizētas nepilnus desmit gadus. Katru sezonu ir iespējams noskatīties režisora jaunu darbu. Starp citu, Rīgas Krievu drāmas teātrī Romans Viktjuks pērn iestudēja izrādi «Edīte Piafa».
Latvijā ir režisora talanta cienītāji, kuri cenšas apmeklēt visas izrādes. Rundāles pagasta teātra studijas «Savējie» režisore Lilita Lauskiniece teic: «Es arī labprāt to darītu, taču finansiālu apsvērumu dēļ nevaru. Tā, piemēram, lētākās biļetes uz izrādi «Meistars un Margarita» maksāja 15 latu. Šis teātris man ir meistarības skola, es rūpīgi izvēlos repertuāru un nāku, lai mācītos. R. Viktjuks pārstāv režijas jauno skolu, kas mani vienmēr ir valdzinājusi. Galvenais ir nevis teksts, bet kustība, jo aktieru ķermeņi atgādina jūtīgus instrumentus. Izrādēs lieliski sadzīvo ironija, groteska un klaunāde, realitāti pārvēršot par ilūziju.»
Komēdiju «Kaisles imitācija» Lilita dēvē par «salda» itāliešu kino parodiju, kas iemiesota krieviskā vidē. Lai cik avangardiski būtu režisora risinājumi, viņam nekad nevar pārmest kosmopolītismu. R. Viktjuka izrādes ir pilnasinīgas, ar prasmīgi dozētu sentimentu, kas tik ļoti raksturīgs slāvu mentalitātei. «Katrā iestudējumā ir «knifs», kad režisors pamanās iznerrot arī skatītājus, bet viņš to nedara ciniski. Labdabīga ir arī ironija,» pārdomās dalās Lilita Lauskiniece.
Māksla iepazīt sevi
Arī mana draudzene Diāna pieder režisora fanu lokam. Viņa cenšas nepalaist garām nevienu iestudējumu. Neaizmirstamu pārdzīvojumu Diānai izraisījusi pirms dažiem gadiem Rīgā redzētā izrāde «Madame Butterfly». Jau pāris mēnešu iepriekš viņa ir nopirkusi biļetes uz 28. oktobra viesizrādi «Karmena» Dailes teātrī.
Nav iespējama situācija, kad režisors veido tikai ģeniālus darbus. Taču pavisam noteikti ir vajadzīgs talants, lai iestudētu parastu komēdiju, radot skatītājos viegluma izjūtu un atbrīvotu no «zemes pievilkšanas spēka». Apmēram tā mana draudzene komentēja lugu «Kaisles imitācija».
Savukārt režisors kādā intervijā Krievijas presei atzīst: «Esmu pesimists. Strādāju sev. Es domāju, ka teātris ir elitārs, jo domāts tiem, kam māksla ir patiesi nepieciešama sevis iepazīšanai. Teātrim ir jābūt aristokrātiskam, tas ir – kvalitatīvam.»
Pārāk kategorisks spriedums? Noteikti, bet ļoti atbilst Romana Viktjuka būtībai.
***
Uzziņai
Romans Viktjuks ir dzimis Ļvovā (Ukraina).
Absolvējis Maskavas Teātra mākslas institūtu.
Vadījis teātra trupas Krievijas pilsētās, bijis Viļņas Krievu drāmas teātra galvenais režisors.
Pirms vairākiem gadiem izveidojis neatkarīgu trupu «Romana Viktjuka teātris», iestudējot apmēram 20 izrāžu.
