Vairāk nekā trešdaļa jeb 35 procenti valsts amatpersonu uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā augstākā līmeņa korupcijas pārkāpumu valstī kļuvis vairāk.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 35 procenti valsts amatpersonu uzskata, ka pēdējo četru gadu laikā augstākā līmeņa korupcijas pārkāpumu valstī kļuvis vairāk.
Tā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadarbībā ar Socioloģisko pētījumu institūtu pirmo reizi veikto amatpersonu aptaujas rezultātiem informē aģentūra LETA.
Ziņotu par nelikumībām
Pētījumā aptaujātas 1000 amatpersonas. Nelikumīgas samaksas jeb kukuļa piedāvājumu esot saņēmusi desmitdaļa amatpersonu. Visbiežāk tie ir pašvaldību vadītāji, ierēdņi un tiesu sistēmas darbinieki. Retāk kukulis prasīts pašām amatpersonām – četri procenti gadījumu.
Lielākā daļa jeb 77% amatvīru un amatsievu apliecinājuši, ka ir gatavi sniegt informāciju par viņiem zināmiem korupcijas gadījumiem. Tomēr tikai 36% būtu gatavi ziņot, norādot datus par sevi. Turpretim 41% ziņotu anonīmi, bet 17% neziņotu vispār.
Izmanto dienesta resursus
Atbilstīgi sniegtām atbildēm 13% amatpersonu esot bijis risks nonākt interešu konflikta situācijā, bet 7% esot bijuši šādi gadījumi. Aptaujātie uzskata, ka visbiežāk dienesta stāvoklis ļaunprātīgi izmantots, jo pašvaldību deputāti ir atkarīgi no ekonomiskajiem un biznesa grupējumiem. Vēl bieži minēts, ka iestādes vadītājs vai darbinieks personīgām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu un iekārtas.
Vēl dienesta stāvoklis ļaunprātīgi tiek izmantots šādos gadījumos: l īpašums iznomāts vai privatizēts amatpersonu interesēs, l pieņemot lēmumu par sevi, saviem radiniekiem un darījumu partneriem, l kukuļņemšana publiskajos iepirkumos.
Vērtējot to, kā dažādas institūcijas sekmē korupcijas novēršanu Latvijā, visvairāk amatpersonu (73%) uzticību izteikušas KNAB. Vēl šo specifisko nelikumību novēršanu, pēc aptaujāto domām, sekmē mediji, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests un nevalstiskās organizācijas. Turpretim politiķu aktivitātes visbiežāk minētas kā korupcijas novēršanu kavējošas.
Trūkst godaprāta
Kā vienu no nozīmīgākajiem iemesliem korupcijas pastāvēšanai 63% aptaujāto uzskata valsts amatpersonu ētiskuma trūkumu. Tajā pašā laikā 75% aptaujāto ētikas principu ievērošana amata pienākumu izpildē esot ļoti svarīga, bet 22% – diezgan svarīga.
Lai gan valsts programma korupcijas novēršanai un apkarošanai paredz pretkorupcijas plānu izstrādi valsts iestādēs, par tādiem dokumentiem ir informēta piektdaļa aptaujāto. 43% ir pārliecināti, ka viņu iestādē šāda plāna nav, bet 37% par tāda dokumenta esamību neesot informēti.
Lai noteiktu aptaujāto zināšanas par korupciju un interešu konflikta novēršanu, viņiem uzdoti jautājumi testa veidā. Neviens pētījuma dalībnieks uz visiem jautājumiem pareizi nav atbildējis. Aptaujā secināts, ka lielai daļai amatpersonu ir nepilnīgas zināšanas par iestādes vadītāja pienākumiem korupcijas novēršanas nodrošināšanā. Tikai trešdaļa jeb 34% amatpersonu zināja, ka vadītājam ir pienākums nepieļaut, lai iestādē strādājošie nonāktu interešu konflikta situācijā.
Šī vaina jāizslimo
Uz pētījuma jautājumiem atbildējis arī Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs un Rundāles pagasta padomes vadītājs Aivars Okmanis: “Es esmu viens no vairākuma, proti, 65 procentiem amatpersonu, kuri neuzskata, ka pēdējo četru gadu laikā ar augstākā līmeņa korupciju saistīto problēmu valstī kļuvis vairāk. Valsts iestāžu darbu kontrolējošo institūciju skaits ir palielinājies, un biežāk notiek arī tiesu procesi.”
Līdzīgi uzskata “Bauskas Dzīves” uzrunātais baušķenieks Andris Dzilnavs. Viņaprāt, korupciju izraisa ekonomisko spēku spiediens uz amatpersonām.
A. Okmanis, pildot amatpersonas pienākumus, ir saņēmis mājienus par kukuļa piedāvājumu. Taču, viņaprāt, tos nevarēja kvalificēt kā nelikumīgas samaksas piedāvājumu, lai atbilstīgi rīkotos. Uz laikraksta jautājumu, vai divu vietvaru vadītājs būtu gatavs informēt tiesībsargājošās iestādes par aprakstītiem gadījumiem, viņš atbildēja: “Man tas ir jādara saskaņā ar likumiem.” Taču, vai to darītu, norādot datus par sevi vai anonīmi, A. Okmanis izlemtu atkarībā no situācijas. Viņaprāt, korupcija ir daudzu faktoru kopums. Tā ir slimība, kas sabiedrībai ir jāizslimo.
***
uzziņai
– Pēc amatpersonu domām, korupcijai visvairāk pakļautās jomas – nekustamā īpašuma lietu kārtošana (77%), medicīnas pakalpojumi (68%), dažādu atļauju un licenču izsniegšana (65%), Ceļu policija, publiskie iepirkumi un muita (59%).
– Vismazāk korupcija esot vērojama pasu izsniegšanā, izglītības jomā un darbā iekārtošanas procesā valsts vai pašvaldību iestādēs.
– Savukārt pērn veiktā aptaujā Latvijas iedzīvotāji kā nozares, kurās var iztikt bez neoficiāliem maksājumiem, minēja nekustamo īpašumu kārtošanu, muitu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu.
Pēc aģentūras LETA sniegtās informācijas
