Pirmo reizi Pestīšanas Armijas Bauskas korpuss organizēja bērnu nometni ar teltīm «Ekspedīcija uz lielā viļņa». Tā risinājās Liepājas rajona Nīcas pagasta Bernātos no 18. līdz 22. jūlijam, stāsta nometnes dalībniece Diāna Eglīte.
Pirmo reizi Pestīšanas Armijas Bauskas korpuss organizēja bērnu nometni ar teltīm “Ekspedīcija uz lielā viļņa”. Tā risinājās Liepājas rajona Nīcas pagasta Bernātos no 18. līdz 22. jūlijam, stāsta nometnes dalībniece Diāna Eglīte.
Padziļina izpratni
Nometnē piedalījās 31 astoņus līdz 13 gadus vecs skolēns no Bauskas, Iecavas un Liepas pagasta Cēsu rajonā. Astoņi pusaudži no mūsu pilsētas, arī Diāna, vadīja nodarbības. “Bērniem patīk darboties ar pusaudžiem, jo viņi ir ļoti aktīvi,” skaidro Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītājas asistente Ruta Stelmaka. Viņiem palīdzēja nometnes vadītāja Guna Gaveika, Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa kapteine, un no Zviedrijas speciāli atbraukušie Toms un Ingela Johansoni ar mazo Aleksu. Jaukā gaisotne un patiesās attiecības radīja ģimenisku sajūtu.
“Nometnes mērķis bija vairot bērnu izpratni par Dievu. Atrast savu vietu lielajā Radītāja plānā,” skaidro meitene. Bērni sadalījās nelielās grupiņās, kuras atbilstoši nometnes nosaukumam dēvējām par “laiviņām”. Katra “laiviņa” izdomāja sev nosaukumu, piemēram, “Mācekļi”, “Mazie jūrnieciņi” un “Sapnis”.
Rītos un vakaros skanēja dziesmas par godu Jēzum Kristum. Protams, pirms ēdienreizēm nometnes dalībnieki izdziedāja pateicību par maltīti.
Raksta savu lūgsnu
Katrai dienai bija sava tēma, kura sasaucās ar ikdienišķām lietām, lai bērniem būtu vieglāk uztverama. Pirmajā – runāja par ticību, kas līdzinās mērķim, kurš jāsasniedz. Otrajā – par Bībeli kā kompasu un karti uz visām atbildēm. Trešās dienas tēma bija lūgšana. To salīdzināja ar dzeramo ūdeni. Nometnes grāmatiņas atbilstošā lapa sākās ar Jāņa 4:13-14 psalmu: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps, bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam neslāps. Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Grupas vadītāji runāja par lūgšanas svarīgumu. Atklājās, ka lūgt var arī zīmējot, dejojot un rakstot. Bērni izpildīja grāmatiņās doto uzdevumu – izkrāsoja mozaīku, atrodot slēpto uzrakstu “Nekad nebeidz lūgt!”. Nodarbības beigās visi rakstīja savu nevienam nerādāmu lūgsnu un to sadedzināja ugunskurā.
Apgūst bungu spēli
Pēc ticības stundas varēja piedalīties dabas darbos, drāmas, deju, mākslas un bungu spēles nodarbībās, kā arī skriet stafetes, iesaistīties sporta spē lēs. “Man prieks, ka Toms man iemācīja spēlēt bungas,” tā Diāna. Viņa nometnes laikā jutusi Dieva klātbūtni. “Viņš mūs sargāja. Kaut arī kāds sagrieza kāju, citam ausī ieskrēja muša, viss beidzās laimīgi,” ir pārliecināta jauniete. Protams, ka pie apmēram simt metru attālās jūras uzkavēties biežāk vēlējās ikviens nometnes dalībnieks.
