«Meklē kā maizīti!» teica mana vecmāmiņa, kad nevarēju uziet kādu noklīdušu lietu. Šoreiz «Bauskas Dzīve» tiešām meklē maizīti jeb skaidrību, kā Latvijā varētu realizēt Eiropas Komisijas programmu – palīdzību vistrūcīgākajām personām.
“Meklē kā maizīti!” teica mana vecmāmiņa, kad nevarēju uziet kādu noklīdušu lietu. Šoreiz “Bauskas Dzīve” tiešām meklē maizīti jeb skaidrību, kā Latvijā varētu realizēt Eiropas Komisijas (EK) programmu – palīdzību vistrūcīgākajām personām.
Graudos un naudā
Programma paredz ar šī gada 1. jūliju vairākas reizes mēnesī nodrošināt ar bezmaksas baltmaizi ģimenes un personas, kurām pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgās personas statusu.
Kā šī maize nonāks līdz nabadzīgajām ģimenēm, kurš to ceps un saņems EK paredzēto finansējumu, centās noskaidrot “Bauskas Dzīve”.
Palīdzības programmas realizācijai Latvijā piešķirtas 19 706 tonnas kviešu no intervences krājumiem, pieejamie finansiālie resursi – 2 096 236 eiro. No tiem līdz pieci procenti paredzēti transporta un labdarības organizāciju administratīvām izmaksām. To nosaka 2005. gada 8. novembra Eiropas Komisijas regula Nr. 1819/2005.
Latvijā par šīs programmas realizāciju ir atbildīga Zemkopības ministrija, konkrētāk, Lauku atbalsta dienests (LAD). Tādu atbildi pagājušajā nedēļā saņēmu no Eiropas Savienības informācijas aģentūras Latvijā.
Izplatītāji zināmi
Maizes sadali un izplatīšanu veiks nevalstiskās organizācijas. Tās jau ir izraudzītas konkursā, ko organizēja īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.
Konkurss noslēdzās 2005. gada 21. novembrī. Maizes dalīšana trūcīgajiem EK programmā Latvijā uzticēta: Ventspils evaņģēliski luteriskajai draudzei, Aglonas bazilikas draudzei, biedrībai “Kristīgais žēlsirdības centrs”, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas diakonijas centram, Maltas ordeņa palīdzības dienestam, biedrībai “Zigate”, Madonas Jāņa Kristītāja evaņģēliski luteriskajai draudzei, daudzbērnu ģimeņu apvienībai “Dzīpariņš”, organizācijai “Latvijas Sarkanais Krusts”.
Jāslēdz līgums
Saskaņā ar konkursa nolikumu izvēles kritēriji bija šādi: organizācijai jābūt biedrībai vai nodibinājumam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā (pretendents var būt arī reliģiska organizācija vai tās iestāde, ko reģistrējusi LR Tieslietu ministrija). Pretendenta galvenais darbības veids ir labdarība vai sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšana. Nepieciešama pieredze humānās palīdzības sniegšanā, piemēram, pārtikas izdale, zupas virtuve, kā arī cilvēki, kas maizi izsniegs.
Izvēlētās organizācijas slēgs līgumu ar Lauku atbalsta dienestu. Līgumā būs noteikts, uz kurieni tiks piegādāta maize nevalstiskajām organizācijām, cik daudz, kā arī periodiskums (cik bieži). Tā skaidro Eiropas Savienības informācijas aģentūras Latvijā projektu vadītāja Dace Apsīte.
Prasības saglabājas
Atbilstīgi konkursa rezultātiem Bauskas rajonā maizes izdali varētu veikt Sarkanā Krusta (SK) Bauskas komiteja. Pašlaik tā gatavojas ievākties pirts ēkas pirmajā stāvā, ko īrēs no SIA “Bauskas pakalpojumi”. Lai dalītu maizi, nepieciešami Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apstiprināti dokumenti, ka organizācijai ir pieejamas telpas, kurās tiks uzglabāta pārtika un veikta tās sadale. Tas lasāms konkursa nolikumā.
SK Bauskas komitejas izpilddirektore Sandra Pumpuriņa aptuveni 30 gadu ir strādājusi pārtikas tirdzniecībā un zina, kādi ir noteikumi. Par iespējamo piedalīšanos palīdzības programmā viņa konsultējusies ar PVD Bauskas nodaļu. Tās vadītājs Jānis Bite licis saprast, ka pārtikas aprites prasības sadales vietām ir tādas pašas kā tirdzniecībai, arī tad, ja tā ir fasēta, sagriezta un iesaiņota maize. Pašreiz telpas, kurās iekārtos lietotu mantu veikalu un veselības istabu, šīm prasībām neatbilst, atzīst S. Pumpuriņa.
Idejas neskaidras
Pat ja PVD piekristu, SK Bauskas komiteja varētu maizi dalīt Bauskā, bet kurš to vedīs uz laukiem? Pašvaldības šajā programmā nav iesaistītas, jo MK noteikumi paredz, ka vietvaru funkcijas šajā gadījumā beidzas ar izziņas izsniegšanu par trūcīgas personas statusu.
Bauskas Domes sociālās palīdzības dienestā vērsies Norberts Snarskis, kurš ir Maltas ordeņa palīdzības dienesta pārstāvis un Brunavas pagasta “Pilskalnos” ceļ sporta un atpūtas centru invalīdiem. N. Snarskis piedāvājis sadarbību, taču viņa idejas par maizes piegādi cilvēkiem bijušas neskaidras, atzīst dienesta vadītāja Inta Baltgalve.
Pašvaldību sociālie dienesti 2004. gadā ir snieguši ziņas par to, cik mūsu rajonā ir cilvēku, kuri uz šo palīdzību var pretendēt. Tā atzīst rajona Padomes galvenā speciāliste sociālajā darbā Ina Krūmiņa. Dati ir jāatjauno, tāpēc precīzu skaitu pašlaik nevar nosaukt.
Gaida informāciju
Taču vēl jau nav arī pašas maizes. Latvijas Maiznieku biedrība uz “Bauskas Dzīves” jautājumu “Kas klaipus ceps?” atbildēja, ka neko konkrētu nezina. Konkursa noteikumus komersantiem saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumiem Nr. 909 izstrādā Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests, kurš šo programmu administrē.
Izrādās, LAD gaida informāciju no sadalei izvēlētām labdarības organizācijām, lai izsludinātu konkursu uz maizes ražošanu un piegādi. Kur, cik bieži un cik daudz tiks piegādāta maize, ir atkarīgs no labdarības organizāciju spējām nodrošināt izdali, raksta Sandra Peškova no LAD sabiedrisko attiecību sektora.
Tas patiesībā ļoti pārsteidz, jo iznāk, ka atbildība par šādas valstiski svarīgas programmas īstenošanu tiek uzlikta nevalstiskajām organizācijām, kurās iesaistītie cilvēki darbojas savā brīvajā laikā un bez atlīdzības. No viņiem, lūk, būs atkarīgs, kuram tiks klaipiņš.
Lielie vai mazie?
Maizes cepēju vidū klīst runas, ka uz programmas realizāciju nopietni pretendē kāds no lielražotājiem. Tas varētu nozīmēt, ka maizi visai Latvijai ceps un vedīs no Rīgas vai Daugavpils. Taču, kamēr nav bijis konkurss komersantiem, par to spriest pāragri.
Gatavojot šo publikāciju, atcerējos dietologu iebildumus, ka baltmaize nav produkts, kas mūsu valsts trūcīgajām ģimenēm būtu visvairāk vajadzīgs. Noderīgāki būtu, piemēram, dažādi putraimi vai makaroni, no kuriem gatavot siltu ēdienu. Taču kurš un kur tos svērtu un dalītu, ja jau ar klaipiem ir tāda neskaidrība?
Savukārt lauksaimnieki ir pauduši, ka šādas graudu masas ieplūdināšana Latvijā nav godīga attiecībā pret vietējo tirgu. Tirgotāji savā paspārnē nav gatavi pieņemt nevalstiskās organizācijas, kas bez maksas dalītu preci, kura tajā pašā veikalā ir jāpērk. Tostarp EK finansētajai palīdzības programmai jāsāk darboties pēc pieciem mēnešiem.
***
uzziņai
– Saskaņā ar MK noteikumiem tiesības saņemt bezmaksas maizi ir ģimenēm, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.
– Lai programmas ietvaros saņemtu palīdzību, personām jāuzrāda pašvaldību sociālā dienesta izziņa par ģimenes (personas) ienākumiem. Izziņa ir derīga līdz attiecīgā gada programmas darbības beigām. Tiesības saņemt maizi ir arī personām bez noteiktas dzīvesvietas, kam minētā izziņa nav nepieciešama.
– Visu informāciju par to, kā noritēs šī programma, var atrast Ministru kabineta noteikumos Nr. 909, kas pieņemti 2005. gada 29. novembrī.
