Krievu presē nesen izlasīju pieklājīgas uzvedības jaunās rokasgrāmatas apskatu.
Krievu presē nesen izlasīju pieklājīgas uzvedības jaunās rokasgrāmatas apskatu. Izdevumu ir veidojuši franči, piedāvājot vispārpieņemtos, smagnējos pieklājības standartus aizstāt ar elastīgākiem. Mani ieinteresēja vairākas lietas. Tā, piemēram, uzzināju, ka lietišķā saskarsmē neklājas lietot frāzi “Bija patīkami iepazīties”. Grāmatas autoriem ir strikti argumenti – darījumu vidē emocijām nav vietas. Apliecināt savas simpātijas ir pieļaujams tikai personiskajā, nevis publiskajā telpā.
Līdzīgi ir ar atvainošanos. Franči uzskata, ka, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, apmeklētāji gluži nevietā atvainojas ierēdņiem par traucējumu, neviļus atvēlot sev žēlabaina lūdzēja lomu, kas vēl vairāk pasvītro ierēdņa pārākuma apziņu. Cik var spriest pēc grāmatas apskata, pieklājības normas mūsdienās tiek vienkāršotas galvenokārt tāpēc, lai ekonomētu laiku. Ceremonialitāte pieder aizgājušiem gadsimtiem, gluži tāpat kā smalkjūtīga un ieinteresēta attieksme pret cilvēku. Tā vietu ir ieņēmusi vēsa pieklājība – vismaz Eiropā noteikti tā ir.
Nezinu, kādus pieklājības padomu krājumus vajadzētu izlasīt Latvijas ierēdņiem un dažādu līmeņu vadītājiem, lai tuvotos kaut vai vēsas pieklājības standartiem. Klajas rupjības un histēriska klaigāšana kabinetos, par laimi, vairs nav dzirdama, taču augstprātīga un pazemojoša attieksme pret klientu izpaužas citādos veidos. “Kad ienācu kabinetā, firmas direktors sēdēja, iezvēlies krēslā. Nemainot pozu, viņš pastiepa sveicienam mīkstu roķeli un tikai tad piedāvāja man apsēsties. Jutos kā ielauzusies arābu šeiha privātajā pludmalē Karību jūras krastā,” iespaidos dalās kāda mūsu rajona iedzīvotāja.
Kārtojot dokumentus, viņai Bauskā un Iecavā nācies apmeklēt daudzas iestādes un secināt, ka iecietīgāki un laipnāki ir gados jauni ierēdņi, jo viņus vēl nav pārņēmis sava “īpašā svarīguma” sindroms. Saskaroties ar pakalpojumu sniedzēju labvēlīgu attieksmi, arī klientu pārņem pozitīvas izjūtas. Kaut gan etiķetes lietpratēji franči koriģē savus pieklājības standartus, mums neviens nevar liegt citam cilvēkam pateikt: “Bija patīkami iepazīties.” Un nav svarīgi, vai šie vārdi izskan privātajā vai publiskajā telpā.
