Bauskas rajonā 11050 cilvēku ienākumi mēnesī nesasniedz Ls 21. Tā ir piektā daļa no visiem rajona iedzīvotājiem.
Bauskas rajonā 11050 cilvēku ienākumi mēnesī nesasniedz Ls 21.
Tā ir piektā daļa no visiem rajona iedzīvotājiem.
Lielākais mazturīgo skaits pēc aptuveniem aprēķiniem ir Brunavas pagastā – 1430, Bauskā – 1270, Vecsaulē – 1200. Pārējos pagastos to skaits ir nedaudz mazāks. Tā «Bauskas Dzīvi» informējusi INA KRŪMIŅA, Bauskas rajona Padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos.
Pabalstu izmaksas «uztic» pagastu padomēm
Pašvaldībai no saviem līdzekļiem būtu jāpiemaksā šiem cilvēkiem, lai nodrošinātu viņiem garantētu minimālo ienākumu (GMI) līmeni. Tāds ir Latvijas Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta izstrādātais projekts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Rajona pašvaldību dati janvāra sākumā ir apkopoti un iesniegti Pašvaldību savienībā. Sarunas ar valdību tiks turpinātas, jo pagaidām nav skaidrs, kurš finansu avots garantēs GMI, ja pašvaldībām šādas naudas nebūs.
Lai ieviestu GMI, Bauskas rajona pašvaldībām 2001. gadā nepieciešami Ls 1169552, skaidroja Ina Krūmiņa. Kur, piemēram, Svitenes pagasta pašvaldībai salīdzinājumā ar 2000. gadu ņemt papildu 53000 latu, kas ir vairāk nekā puse no visa gada budžeta? Katra izdevumu aile izvērtēta līdz santīmam, neizpratni pauda pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa.
Desmitkārt izvērtē, vienreiz piešķir
Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji 2000. gada 21. decembrī Jelgavā apsprieda garantētā minimālā ienākumu projekta ieviešanas iespējas. Sanāksmē piedalījās arī Ina Krūmiņa. Viņa stāstīja: «Tiesības saņemt šādu piemaksu būtu ģimenēm, kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 21 latu uz vienu ģimenes locekli un ja šīs saimes ir gatavas iesaistīties sabiedriskajos un citos darbos.
Pirms lemt par pabalsta piešķiršanu kādam cilvēkam vai ģimenei, pašvaldības sociālajam dienestam iepriekš jāveic pamatīgs darbs. Jāizvērtē pabalsta pieprasītāja materiālais stāvoklis, ņemot vērā reālos ienākumus (algas, stipendiju, dividendes, valsts pabalstus, naudas uzkrājumus, honorārus) un iespēju šīs ģimenes locekļiem gūt papildu ienākumus vismaz GMI līmenī. Jānovērtē arī īpašums, kas ģimenei pieder – zeme, dzīvoklis, ražošanas un transporta līdzekļi. Pabalsta pieprasītājam jāaizpilda ienākumu deklarācija, ģimene tiek apsekota dzīvesvietā, tiek ņemts vērā arī likumīgo apgādnieku materiālais stāvoklis.»
Vienai govij jāspēj uzturēt divus cilvēkus
Iepriekš, saskaņā ar likuma «Par sociālo palīdzību» 32. pantu, pašvaldība varēja izmaksāt mazturīgajiem trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu, dzīvokļa, aprūpes un apbedīšanas pabalstu. GMI ieviešana paredz maksāt tikai vienu pabalstu (nevis četrus), nodrošinot katra ģimenes locekļa ienākumus līdz 21 latam mēnesī. Labklājības ministrija gan neiebilst, ja pašvaldība turpinātu izmaksāt arī citus pabalstus.
Taču jāņem vērā arī tas, ka garantēto minimālo ienākumu paredzēts nodrošināt ne ilgāk kā deviņus mēnešus gadā un tas paredzēts patiešām trūcīgajiem. Pagaidām nav izstrādāta vienota metodika, kā ienākumos ieskaitīt (kā novērtēt) piemājas zemi, lopus, saimniecības ēkas, tehniku. Labklājības ministrijas viedoklis, kas pausts pašvaldību vadītāju tikšanās reizē, ir strikts. Ja pabalsta lūdzējam ir sava māja un zemes īpašums, kas nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu, GMI naudā tam nepienākas. Piemēram tika minēts Kandavas novads, kur izstrādāti kritēriji laukos dzīvojošo ienākumu izvērtēšanai, nosakot, ka viena govs saimniecībā dod Ls 40 mēnesī. Savukārt netiek rēķināts, ka govs ne tikai dod ienākumus, bet arī prasa izdevumus un saimnieka rūpes…
Fakti
Trūcīgā iedzīvotāja statuss Latvijā tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 23. martā pieņemtajiem noteikumiem nr. 75. Tie paredz, ka ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75% no Ministru kabineta noteiktā krīzes iztikas minimuma, kas 2000. gadā bija Ls 38,67.
2000. gadā GMI ieviešanas pilotprojektā bija iesaistītas 22 Latvijas pašvaldības. Deviņas no tām maksāja GMI trūcīgajiem iedzīvotājiem, 13 tikai veica aprēķinus, cik līdzekļu šim nolūkam būtu nepieciešams. Pašvaldību secinājumi: 90 procentu no tiem, kam nepietiek līdzekļu ikdienas vajadzībām, ir ģimenes ar bērniem, kurās ir viens pieaugušais darba spējīgā vecumā vai persona pirmspensijas gados.
