Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija no 16. līdz 20. oktobrim organizēja mācību semināru Francijā par lauksaimnieku kooperācijas attīstību šajā valstī.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) no 16. līdz 20. oktobrim organizēja mācību semināru Francijā par lauksaimnieku kooperācijas attīstību šajā valstī.
Seminārā piedalījās deviņi pārstāvji no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. No Bauskas rajona iesaistījās kooperatīva “Saimnieks-V” valdes locekle Mārīte Ķikure.
Kopīgais un atšķirīgais
LLKA izpilddirektore Linda Bille raksturo pašreizējo situāciju un nodarbības mērķus: “Seminārā galveno uzmanību veltījām Francijas kooperatīvu organizācijas struktūrām, to veidošanās vēsturei, darbības pamatprincipiem. Notika diskusijas par kopīgo un atšķirīgo Francijas kooperatīvu asociācijas un LLKA aktivitātēs.” Galvenais uzsvars Francijas kooperatīvu asociācijai ir cīņa par līdzvērtīgām cenām visiem kooperatīviem – gan pārdošanas, gan iepirkuma cenām. Asociācija arī palīdz zemniekiem izstrādāt projektus.
Mārīte Ķikure braucienā uzzināto uzskata par ļoti vērtīgu, tai pašā laikā uzsverot atšķirības: “Francijas pirmie kooperatīvi darbojas jau kopš 19. gadsimta, mums tiem ir tikai 14 gadu vēsture. Viņiem ir bijis ļoti ilgstošs laika periods, kurā ir izdevies uzkrāt gan pieredzi, gan arī kapitālu. Kā viņi paši saka: “Mēs varam būt droši, jo esam stabili uzņēmēji un mūsu īpašumu vērtība ir tik liela, ka mūs nevar pārpirkt.” Arī valsts atbalsts Francijā ir ievērojamāks – platībmaksājumi ir lielāki nekā Latvijā.
Lieto un pārdod tālāk
Interesanta pieredze gūta, apmeklējot bezpeļņas organizāciju “CUMA-35”, kura piedāvā lauksaimniekiem izmantot dažādu veidu tehniku un ar to saistītus pakalpojumus. Šis sadarbības veids šokējis Mārīti Ķikuri: “Tā ir apvienība tehnikas iegādei, kurai pietiek savākt vienkopus četras zemnieku saimniecības. Tās kopīgi iegādājas tehniku uz nomaksu un to izmanto viena pēc otras. Kad aizņēmums samaksāts, tehniku pārdod tālāk un pērk jaunu. Parasti jau pārdod pie mums – Austrumeiropas valstīm. Kopā tiek pirktas pat tādas iekārtas kā vircas izlējējs un pārtikas dalītājs.”
Latvijā galvenais iemesls, kāpēc varētu būt grūtības realizēt šādu modeli, – nav ticības cilvēku sadarbībai. Diez vai mēs esam gatavi uzticēt kaimiņam dārgu tehniku un būt droši, ka saņemsim pretim to nebojātu – pat ja arī kaimiņš ir daļēji ieguldījis savu naudu. Tieši šis savstarpējās uzticēšanās handikaps ir viens no galvenajiem Francijas kooperatīvu veiksmīgas darbības iemesliem. Palīdz arī valsts – šiem pirkumiem ir noteikta kredītprocentu likme – 4%.
Pašiem pieder veikali
Interesanti bijis apmeklēt zemnieku veikalus “Brin d’herbe”, kuros tiek pārdota bioloģiskā produkcija – dārzeņi, gaļa, piena produkti. Francijā ir izplatīta prakse, ka zemniekiem pašiem pieder veikali, kuros tie pārdod savu saražoto produkciju. Mārīti Ķikuri izbrīnīja fakts, ka viņi ne tikai piegādā šo produkciju, bet paši arī strādā veikalos: “Kooperatīvā ietilpst 20 biedru, kas darbojas divos veikalos. Katrā ir grafiks – kad no kādas saimniecības ir jāierodas pārstāvim un jātirgo preces. Ja kāds no pārstāvjiem neierodas, par to draud naudas sods – savam kooperatīvam. Katrā veikalā ir apraksts par zemnieku saimniecībām, kuras pārdod savu produkciju, ir arī adreses. pēc vēlēšanās pircēju var aizvest uz saimniecību, lai viņš var pārbaudīt, vai patiesi tiek ražota bioloģiski tīra produkcija.”
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti arī ar vienu no lielākajiem Francijas kooperatīviem “Coopagri”. Uzņēmumā strādā 4300 darbinieku, un tas apvieno 16 000 zemnieku. Kooperatīvs darbojas vairākās nozarēs, un tam pieder kapitāla daļas arī piena pārstrādes uzņēmumā “Laita”. Kooperatīva darbības īpatnības Mārīte Ķikure skaidro ar ģeogrāfisko novietojumu: “Seminārs notika Bretaņas pussalā. Tur valda jūras klimats, kurš spēj vienu brīdi būt ļoti silts, bet pēc brīža stipri mainās uz vēsāku, uzpūšot vējiem. Tādējādi arī galvenais lauksaimniecības veids ir nevis graudkopība, bet gan piena un gaļas lopkopība. Graudkopības apjoms veido tikai 13% no apgrozījuma.”
Ne smakas, ne netīrības
Semināra dalībnieki bija apmetušies Rennes pilsētā, kas pārsteidza ar lielu sakoptību un apzaļumošanu milzu apjomos. Apzaļumošanas efekts pēc pilsētnieku skaidrojuma izrādās ļoti vienkāršs: “Ja pamanām kādu vietu, kurai vajag apstādījumus, tad rakstām uz Domi vēstuli, un viņi attiecīgi paredz finansējumu un tuvāko mēnešu laikā veic apzaļumošanas darbus.” Bretaņas pussalā ir ļoti maz mežu, tāpēc šādiem pasākumiem tiek pievērsta liela nozīme. Liela uzmanība tiek veltīta arī zemnieku saimniecību sakoptībai: “Piebraucot pie zemnieku saimniecības, nemaz nepateiksi, ka blakus ir ferma – nav ne smakas, ne netīrības. Mēslus uzkrāj speciālās krātuvēs, ar palīglīdzekļiem panāk to ātru sadalīšanos un pārdod tālāk kā melnzemi.”
Strikta specializācija
Kā ļoti pozitīvu iezīmi kooperatīvu darbā Mārīte Ķikure atzīst arī Francijas izglītības sistēmu: “Lauksaimniekam vajag skaidras un perfektas prasmes un nav laika ilgi mācīties. Francijā šī situācija ir atrisināta ar speciālām lauksaimniecības skolām, kurās četru vai piecu nedēļu laikā tiek apmācīti pārtikas tehnologi dažādās specializācijās. Tādējādi jebkuru darbinieku var izglītot ātri un efektīvi.”
Lielu uzmanību Mārīte Ķikure veltīja uzticībai starp Francijas kooperatīva dalībniekiem: “Eksistē pat kooperatīvi no četrām vai trim zemnieku saimniecībām, kuras darbus dara pamīšus. Piemēram, viena saimniecība vienu nedēļu strādā kooperatīva laukos, otra – kūtī. Nākamo nedēļu atkal cita strādā kūtī, bet otra – uz lauka.”
Francijas zemnieku saimniecībām ir ļoti strikti noteikta saimniecības specializācija, kuru nevar mainīt. Vienīgā atkāpe, ar ko vēl papildus var nodarboties zemnieku saimniecības, ir tūrisms.
***
Uzziņai
– Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija apvieno 66 lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības. Asociācijas mērķis ir labvēlīgas vides radīšana lauksaimnieku kooperācijas attīstībai Latvijā.
– Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Saimnieks –V” nodarbojas ar graudu pirmapstrādi, uzglabāšanu, realizāciju. Reģistrēta Codes pagastā.
