Noturīgie organiskie piesārņotāji izdalās vidē, nokļūst dzīvnieku organismos ar piesārņotām barības vielām un uzkrājas viņu taukaudos un aknās.
Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) izdalās vidē, nokļūst dzīvnieku organismos ar piesārņotām barības vielām un uzkrājas viņu taukaudos un aknās.
Cilvēki tās uzņem, ēdot gaļu, īpaši subproduktus, arī piena produktus. Par to stāsta akciju sabiedrības “Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra” ārste LINDA MATISĀNE. Noturīgie organiskie piesārņotāji ir cilvēku radītas, hloru vai bromu saturošas organiskās vielas. Ķīmiskās noturības dēļ dabā tie spēj glabāties desmitiem gadu, vēja un ūdens kustības ietekmē var pārvietoties.
Latvijā biežāk atrodamie piesārņotāji ir:
– pesticīdi (piemēram, DDT un toksafēns), kuri agrāk tika izmantoti lauksaimniecībā kā augu aizsardzības līdzekļi;
– polihlorētie bifenili – vidē izdalās no PSRS un Austrumeiropas valstīs ražotiem transformatoriem un kondensatoriem, kas vēl joprojām tiek izmantoti lielākajos rūpniecības uzņēmumos, u. c.;
– dioksīni un furāni, kas izdalās dažādos ražošanas procesos. Baltijā nozīmīgākie ūdens piesārņotāji ir slēgtās celulozes un papīra ražotnes, kurās balināšanai izmantoja hloru.
70 procentu dioksīnu rodas nekontrolētos degšanas procesos, arī sadzīves atkritumu un kūlas dedzināšanā. Veselības traucējumus, ko izraisījusi ilgstoša saskarsme ar NOP nelielos daudzumos, ir grūti pierādīt. Veselību ietekmē arī smēķēšana, alkohols, mazkustīgs dzīvesveids. Tomēr pasaulē veiktie pētījumi pierāda, ka NOP var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas, paaugstinātu jutīgumu pret slimībām, kā arī ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgās attīstības traucējumus. Īpaši neaizsargātas ir grūtnieces.
Tiešs kontakts ar NOP var izraisīt akūtus veselības traucējumus, piemēram, saindēšanos un pat nāvi lauksaimniecībā nodarbinātiem strādniekiem. Tā var notikt, ja pesticīdus izsmidzina ar nekvalitatīvu aprīkojumu, nepiemērotiem aizsardzības līdzekļiem.
