Bezvīzu režīma (Visa Waiver Program) ar ASV ieviešana ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.
Bezvīzu režīma (Visa Waiver Program) ar ASV ieviešana ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Par to, kā šis jautājums tiek risināts, Ārlietu ministrijas rīkotā seminārā 18. oktobrī reģionālos žurnālistus informēja ASV vēstniecības Latvijā konsuls Stīvens Frāms.
Nenosauc konkrētu termiņu
Konkrēts termiņš bezvīzu ceļošanas sākšanai starp Latviju un ASV vēl netiek minēts. Konsuls diplomātiski norādīja, ka paiešot mēneši. Pašlaik 27 pasaules valstu iedzīvotājiem ir dota atļauja Savienotajās Valstīs iebraukt bez vīzas uz 90 dienām kā tūristiem vai komercdarījumu kārtotājiem. Šajā kategorijā, kā uzsvēra Stīvens Frāms, neietilpst diplomāti, žurnālisti, personas, kas brauc mācīties, un biznesa struktūru oficiālie pārstāvji.
Bezvīzu režīms starp ASV un dažām valstīm pirmo reizi tika ieviests 80. gados ar mērķi veicināt tūrismu un komercdarbību. “Iebraucēju tolaik bija kļuvis tik daudz, ka ASV Imigrācijas dienests vairs vienkārši nespēja apkalpot visus, kas vēlējās saņemt vīzas,” norāda konsuls.
Pārāk daudz atteikumu
Likums par bezvīzu ieceļošanu ASV tika pieņemts 1986. gadā un joprojām ir spēkā. Taču prasības pret valstīm, kas ir pievienojušās bezvīzu programmai, ir ļoti stingras. Komentē konsuls Stīvens Frāms: “ASV vīzu atteikumi nedrīkst pārsniegt trīs procentus no izsniegto ieceļošanas dokumentu kopējā skaita, pilsoņiem ir jābūt elektroniski nolasāmām pasēm, bet valstij ir jānodrošina ieceļošanas līdzvērtīgas iespējas. Viens no iemesliem, kādēļ Latvija pagaidām nevar pievienoties bezvīzu programmai, ir atteikumu augstais īpatsvars. Iepriekšējā periodā no 2005. līdz 2006. gadam tas veidoja 21 procentu.
ASV prezidents Džordžs Bušs 2006. gadā vizītes laikā Igaunijā ar politiķiem apsprieda faktorus, kas paātrinātu pievienošanos bezvīzu programmai. ASV tika izstrādāts jauns likumprojekts, kas ieguva juridisku spēku 2007. gada 3. augustā. Dokumentā noteikts, ka arī tām valstīm, kurās atteikto vīzu skaits pārsniedz trīs procentu robežu, būs iespēja pievienoties bezvīzu programmai, izpildot vairākus nosacījumus. Savukārt ASV valdībai ir jāievieš ceļojumu reģistrācijas elektroniskā pilnvarošanas sistēma, kurā ietilpst arī reģistrācija visām tām personām, kas atstāj ASV un dodas atpakaļ uz mītnes zemēm.”
Atļauja – elektroniskajā pastā
Globālās elektroniskās autorizācijas sistēmas ieviešana varētu ievērojami atvieglot ceļošanas ierasto shēmu. Tā vietā, lai dotos uz ASV vēstniecību, tūrists mājās vai birojā ieslēgs datoru un pieteiks braucienu elektroniskajā autorizācijas sistēmā, saņemot ieceļošanas atļauju savā elektroniskajā pastā. Vienlaikus šī informācija nokļūs arī lidostā, un, pasažierim reģistrējoties, parādīsies fakts par ieceļošanas atļaujas izsniegšanu. Ielidojot ASV, tūrists uzrādīs atļauju, bet Imigrācijas dienests, ielogojoties autorizācijas sistēmā, par to vēlreiz pārliecināsies. Pēc tam tiks salīdzināti pases biometriskie dati, kā arī noņemti pirkstu nospiedumi.
Kā rīkoties, ja ieceļošanas atļauja elektroniski tomēr netiek izsniegta? Konsuls Stīvens Frāms atbild, ka jebkurā gadījumā pastāv iespēja doties uz ASV vēstniecību un pieprasīt vīzu.
Valstīm, kas pretendē uz bezvīzu ieceļošanas programmas ieviešanu, ir noteiktas arī pastiprinātas prasības drošības jautājumu risināšanā. Tas attiecas uz operatīvu informēšanu par nozagtām pasēm vai to veidlapām, lidostu drošības standartu uzlabošanu, informācijas apmaiņu par pasažieriem, kas varētu radīt potenciālus draudus. ASV vēstniecībā neesot precīzas informācijas par to, kā bezvīzu sistēmas ieviešana norit Lietuvā un Igaunijā, bet situācija esot līdzīga, skaidro Stīvens Frāms.
