Kopš pavasara Gailīšu pagasta juridiskās lietas uzticētas 28 gadus vecai baušķeniecei Laurai Strautniecei.
Kopš pavasara Gailīšu pagasta juridiskās lietas uzticētas 28 gadus vecai baušķeniecei Laurai Strautniecei.
Pirms tam viņa ieņēmusi šīs pašas pašvaldības pagasttiesas priekšsēdētājas amatu. Lauras galvenā atziņa dzīves ceļa bruģēšanai – mācīties visu mūžu. Viņas pašreizējā profesija nepārprotami liek pilnveidoties katru dienu, pat stundu.
Iedomājieties sevi dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā telpā, kurā uz pilnīgi vienādiem, ne pārāk ērtiem krēsliem sēž daudzi nepazīstami cilvēki ar mazliet saspringtām sejām. Katrā no tām jaušama vēlme ātrāk izkļūt no šīs telpas. Pēc vācu sociologa Ulriha Beka vārdiem, augstskolas diploms ir kā ieejas biļete uzgaidāmajā telpā. Tā nav pat vilciena biļete, tā tikai ļauj kādu laiku uzturēties telpā, no kuras tālāk var vai nu iekļūt, vai nu neiekļūt vilcienā. Baušķeniecei Laurai Strautniecei Baltijas Krievu institūtā iegūtais jurista diploms palīdzējis iegūt biļeti, lai tiktu vilcienā.
Turpina studijas
Viņa atzīst, ka jau agrā bērnībā lolojusi sapni kļūt par advokāti, taču, laikam ritot, domas mainījušās, bet – kas zina, kā vēl dzīvē var gadīties. Viņa norāda, ka pamatā karjerā ir divi ceļi, no kuriem viens ved caur augstskolas solu, otrā jāiztiek ar praksē un pašmācībā gūtām zināšanām. Laura izvēlējusies pirmo un studijas vēl turpina Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kur jau nākamā gada sākumā iegūs maģistra grādu civiltiesībās. Viņa pieļauj, ka nākotnē studēs ekonomiku vai sabiedriskās attiecības.
Paveicies ar darbu
Jurista profesija ir visai prestiža, bet tā nebūt nav viegla. Laura akcentē, ka mūsdienu juristam ir ļoti grūti pārzināt visus jaunumus likumdošanā, pat neiespējami, piedzīvojot tik intensīvus likumu un citu normatīvo aktu grozījumus. Tāpēc, strādājot šajā jomā, nepieciešams pilnveidoties katru dienu.
Bieži tiek skandināts, ka jaunieši nelabprāt atgriežas savā dzimtajā pusē. “Man ir paveicies ar darbu šeit, dzimtajā pilsētā. Bauskā šādu darbavietu ir ļoti maz, tādēļ vairums jauniešu darba meklējumos dodas uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Tas, manuprāt, nav nemaz tik slikti, jo cilvēks tādējādi paplašina redzesloku un saprot, ko īsti vēlas un kas viņu saista,” uzskata Laura.
Mācoties augstskolas 4. kursā, viņa sāka strādāt savā profesijā tepat Bauskā, a/s “Bauskas tirgotājs”, kur bija juriskonsulte, kā arī papildus veica visus personāldaļas darba pienākumus. “Tā bija laba pieredze, jo šajā uzņēmumā saskāros ar visdažādākajiem jurista darba pienākumiem. Tagad īpaši man noder tur iegūtās zināšanas,” atklāj Laura.
Pusotru gadu nostrādājusi “Bauskas tirgotājā”, viņa pieteicās konkursā uz Gailīšu pagasta pagasttiesas priekšsēdētājas amata vietu. Izturot konkursu, tika ievēlēta šajā amatā uz pieciem gadiem. “Šis bija ļoti atbildīgs, taču tajā pašā laikā interesants un emociju piesātināts amats. Vairāk mani gan vilināja jurista profesija, tāpēc, atbrīvojoties Gailīšu pagasta jurista amata vietai, pieteicos konkursā un kļuvu par Gailīšu pagasta padomes juristi. Turklāt arī no pagasttiesas pavisam neesmu aizgājusi, pildu viena no trim pagasttiesas locekļu pienākumus. Papildus bez jurista darba pašvaldībā veicu arī iepirkuma komisijas priekšsēdētāja vietnieces, administratīvās komisijas sekretāres un izsoles komisijas locekles pienākumus,” stāsta Laura.
Viņa atzīst, ka darbs ir ļoti interesants un daudzpusīgs. Ikdienā Laurai nākas sastapties ar ļoti dažādiem uzdevumiem, tādēļ šajā amatā viņa var pilnveidot zināšanas un pielietot tās praktiski.
Mācīties nekad nav par vēlu
Studējot augstskolā, Laura secinājusi, ka nav svarīgi, cik esi vecs vai ar ko pašlaik nodarbojies, – mācīties nekad nav par vēlu. Viņa pati pazīst vairākus cilvēkus, kuri, būdami jau vecmāmiņas vai vectētiņi, studē un tikai sāk sevi pierādīt izvēlētajā profesijā, turklāt ļoti veiksmīgi.
Laurai pašlaik brīva laika ir ļoti maz, jo patlaban top viņas maģistra darbs. Īpašas receptes atpūtai viņai gan nav, taču parasti brīvo laiku cenšas pavadīt kopā ar ģimeni. Reizēm Laurai gribas nošķirties no cilvēkiem, taču tas nenozīmē, ka viņa kaut kur bēg, jo vientuļš jau var justies arī pūļa vidū. Tādos brīžos viņa mēģina lasīt kādu grāmatu, atpūtināt un izvēdināt galvu. Iecienīta ir atelpa dabā, pikniki un dažādi sarīkojumi labu draugu un ģimenes lokā.
