Bauskas pilī tagad pa īstam var sākt noprast, cik tā skaista un īpaša, ka visā Baltijā otras tādas nav.
Bauskas pilī tagad pa īstam var sākt noprast, cik tā skaista un īpaša, ka visā Baltijā otras tādas nav. 12. augustā uzsākta ziemeļaustrumu torņa sgrafito apmetuma atjaunošana, iegrebti pirmie rusti.
Baušķeniekiem tagad īstais laiks atnākt uz pili un apskatīt, kāds šis piemineklis patiesībā bijis. Tagad redzams radīšanas brīnišķīgais process. Turklāt iespējams pārliecināties, ka Latvija un Bauska nav bijusi nekāda province, ka tai 16. gadsimtā bijusi saistība ar Vakareiropu. Ziemeļaustrumu torni klāj rusti (lai lasītājs un skatītājs saprastu, – tās iegrebtās «aploksnītes»), bēniņu logiem un torņa logiem jau ir dekoratīvās apmales.
«Veicot izpēti, esam atklājuši, ka arī vēsturiski pils fasādes apmetuma veidošana sākusies no šī torņa. Torņa restaurāciju iecerēts beigt līdz septembra beigām, protams, atstāsim oriģinālos rustu laukumus, kuri vēl saglabājušies, neskartus. Tas tad būs vienīgais oriģinālais sgrafito, kas Latvijā palicis. Šajā renesanses laika apmetumā atjaunosim visu austrumu un ziemeļu fasādi, dienvidu korpuss bijis ar gludo apmetumu, tādu to arī restaurēsim,» stāsta Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane.
Sgrafito apmetumu atjauno trīs čehu restauratori, vietējie meistari apgūst renesanses gludā apmetuma veidošanu. Tā kā Prāga renesanses laikā bijusi Romas impērijas galvaspilsēta, šādu piļu un sgrafito apmetumu Čehijā ir daudz. Čehu restauratori šajos darbos apguvuši lielu pieredzi, tehnoloģijas un materiālus pārbaudījuši savos vēstures pieminekļos. Tālab tika izlemts neriskēt ar mūsu unikālo celtni un uzaicināt viņu profesionālos speciālistus.
Sgrafito atjaunošana ir lēns un precīza darba process, torņa apmetums tiek laistīts trīs reizes dienā, jo jāuztur vajadzīgais mitruma režīms. Turklāt pilī uz vietas ūdens nav, tas tiek pievests (upes ūdens nav izmantojams, jo tur esošie mikroorganismi, minerālvielas var ietekmēt apmetuma materiālus). Pils muzeja darbinieki un restauratori, šķiet, ir vienīgie, kuri apmierināti ar šīs vasaras mitro klimatu, jo tas viņu darbam ļoti piemērots.
Kā «Bauskas Dzīve» jau informēja, pils muzejs ar panākumiem piedalījies Kultūrkapitāla fonda pirmo reizi rīkotajā konkursā. Tam iesniegtos projektus izvērtējusi žūrija. Muzejam piešķirti 4500 latu un tos izmantos pils ziemeļaustrumu torņa fasādes restaurācijai. Kā atzīst T. Skane, saņemot šo naudu, uzreiz to var realizēt un pierādīt, kur līdzekļi izlietoti.
Bauskas pils šosezon pieredzējusi arī nebijuši lielu tūristu pieplūdumu. Parasti sešos mēnešos, kad muzejs atvērts apskatei, bijis aptuveni 21 – 23 tūkstoši apmeklētēju, tagad līdz 1. augustam jau reģistrēti 15 tūkstoš ekskursantu, informē T. Skane.
